Platlapu dedestiņa ir brīnišķīgs papildinājums jebkuram dārzam, pateicoties tās ilgstošajai un krāšņajai ziedēšanai, kā arī vieglajai audzēšanai. Lai veiksmīgi ieviestu šo vīteņaugu savā dārzā, ir svarīgi zināt pareizus stādīšanas un pavairošanas paņēmienus. Pareizi izvēlēta vieta un atbilstoša augsnes sagatavošana ir pamats veselīgam un spēcīgam augam, kas priecēs ar ziedu pārpilnību. Neatkarīgi no tā, vai izvēlies audzēt to no sēklām, dalīt jau esošu ceru vai iegādāties gatavu stādu, katrai metodei ir savas nianses, kuras aplūkosim šajā rakstā. Veiksmīga stādīšana un pavairošana ļaus ne tikai izaudzēt skaistu augu, bet arī dalīties ar to ar draugiem un kaimiņiem, izplatot šo skaistumu tālāk.
Pirms stādīšanas ir rūpīgi jāizvēlas piemērota vieta dārzā. Platlapu dedestiņai nepieciešama saulaina vieta, kur tā saņemtu vismaz sešas stundas tiešu saules gaismu dienā, jo tas ir galvenais priekšnoteikums bagātīgai ziedēšanai. Augsnei jābūt labi drenētai, jo augs necieš lieku mitrumu un “slapjas kājas”, kas var izraisīt sakņu puvi. Ideāla būs viegla, auglīga smilšmāla vai mālsmilts augsne ar neitrālu vai nedaudz sārmainu pH līmeni. Ja augsne dārzā ir smaga un mālaina, tā obligāti jāielabo ar kompostu un smiltīm, lai uzlabotu tās struktūru un ūdens caurlaidību.
Augsnes sagatavošana ir nākamais svarīgais solis. Izvēlētajā vietā augsne jāuzrok vismaz 30-40 centimetru dziļumā, lai to uzirdinātu un atbrīvotu no nezāļu saknēm. Šajā posmā ir ieteicams iestrādāt augsnē labi sadalījušos kompostu vai citu organisko mēslojumu, lai bagātinātu to ar barības vielām. Tas ne tikai nodrošinās augam labu startu, bet arī uzlabos augsnes spēju saglabāt mitrumu, vienlaikus nodrošinot labu drenāžu. Ja augsne ir skāba, var pievienot nedaudz kaļķa vai koksnes pelnu, lai paaugstinātu pH līmeni.
Stādot gatavus stādus, izroc bedri, kas ir aptuveni divreiz platāka par stāda sakņu kamolu un tikpat dziļa. Uzmanīgi izņem stādu no poda, cenšoties netraumēt saknes. Ja saknes ir cieši savijušās poda apakšā, tās var maigi pairdināt ar pirkstiem. Ievieto stādu bedrē tā, lai sakņu kamola augšpuse būtu vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu. Aizber bedri ar sagatavoto augsni, viegli to pieblīvējot, un kārtīgi aplaisti, lai augsne nosēstos un nodrošinātu labu kontaktu starp saknēm un zemi. Ieteicams uzreiz uzstādīt arī balstu, pa kuru augs varēs vīties.
Attālumam starp augiem ir nozīme, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju un pietiekami daudz vietas katra auga attīstībai. Platlapu dedestiņas ieteicams stādīt apmēram 40-60 centimetru attālumā vienu no otras. Tas ļaus augiem izplesties, nesacenšoties pārāk cieši par gaismu, ūdeni un barības vielām. Pārāk blīvs stādījums var veicināt slimību, piemēram, miltrasas, attīstību. Pareizs stādīšanas attālums nodrošinās, ka katrs augs saņems pietiekami daudz resursu, lai augtu spēcīgs un veselīgs.
Pavairošana ar sēklām
Pavairošana no sēklām ir populārākā un vienkāršākā platlapu dedestiņas audzēšanas metode. Sēklas var sēt tieši atklātā laukā vēlā pavasarī, kad augsne ir iesilusi un vairs nedraud salnas, vai arī audzēt dēstus telpās agrā pavasarī, apmēram 6-8 nedēļas pirms plānotās izstādīšanas ārā. Audzējot dēstus, iegūsi spēcīgākus augus, kas sāks ziedēt ātrāk. Sēklām ir ciets apvalks, tāpēc pirms sēšanas ieteicams veikt to skarifikāciju – viegli ieskrāpēt apvalku ar smilšpapīru vai nagu vīlīti, vai arī mērcēt tās siltā ūdenī 12-24 stundas. Tas paātrinās un uzlabos dīgtspēju.
Sējot sēklas telpās, izmanto dēstu kastes vai atsevišķus podiņus, kas pildīti ar kvalitatīvu, mitru sēšanai paredzētu substrātu. Iesēj sēklas apmēram 1-2 centimetru dziļumā un pārklāj ar plānu augsnes kārtiņu. Uzturi augsni vienmērīgi mitru, bet ne slapju, un novieto sējumu siltā, gaišā vietā. Dīgšanai optimālā temperatūra ir ap 18-21 grādu pēc Celsija. Sēklas parasti sadīgst 10-21 dienas laikā. Kad dēstiem ir izaugušas divas īstās lapiņas, tos var pārstādīt lielākos podiņos, ja nepieciešams.
Pirms izstādīšanas atklātā laukā jaunos augus ir nepieciešams norūdīt. Tas nozīmē pakāpeniski pieradināt tos pie āra apstākļiem – saules, vēja un temperatūras svārstībām. Sāc ar pāris stundām ēnainā, no vēja pasargātā vietā un katru dienu palielini ārā pavadīto laiku, kā arī pakāpeniski pieradini pie tiešākas saules. Norūdīšanas process parasti ilgst 7-10 dienas. Šis solis ir ļoti svarīgs, lai augi neciestu no šoka pēc pārstādīšanas un veiksmīgi ieaugtos jaunajā vietā.
Sējot sēklas tieši dobē, sagaidi, kamēr augsne ir pietiekami iesilusi – parasti maija vidū vai beigās. Sagatavo augsni, kā aprakstīts iepriekš, un iesēj sēklas apmēram 2-3 centimetru dziļumā, ievērojot 10-15 centimetru attālumu starp tām. Vēlāk, kad dēsti paaugsies, tos varēs izretināt, atstājot spēcīgākos un ievērojot ieteicamo 40-60 cm attālumu. Pēc sēšanas kārtīgi aplaisti dobi un uzturi augsni mitru līdz sēklu sadīgšanai. Atceries, ka tieši dobē sētie augi sāks ziedēt vēlāk nekā tie, kas audzēti no dēstiem.
Pavairošana ar cera dalīšanu
Cera dalīšana ir efektīvs veids, kā pavairot pieaugušu, labi ieaugušos platlapu dedestiņas ceru. Šī metode ne tikai ļauj iegūt jaunus augus, bet arī atjauno veco ceru, veicinot tā vitalitāti un ziedēšanas kvalitāti. Vislabākais laiks cera dalīšanai ir agrs pavasaris, tiklīdz no zemes sāk parādīties pirmie jaunie dzinumi, vai arī rudens, pēc ziedēšanas beigām. Pavasara dalīšana parasti ir veiksmīgāka, jo augam ir visa augšanas sezona priekšā, lai ieaugtos un nostiprinātos jaunajā vietā.
Lai sadalītu ceru, vispirms ar dārza dakšām vai lāpstu uzmanīgi izroc visu augu no zemes, cenšoties pēc iespējas mazāk bojāt tā garo mietsakni. Platlapu dedestiņai ir spēcīga un dziļa sakņu sistēma, tāpēc šis darbs var prasīt zināmu piepūli. Kad cers ir izrakts, notīri no saknēm lieko zemi, lai labāk redzētu sakņu struktūru un augšanas punktus. Izmanto asu nazi vai lāpstu, lai sadalītu ceru vairākās daļās. Katrai jaunajai daļai ir jābūt vismaz dažiem veselīgiem dzinumiem vai pumpuriem un labai sakņu sistēmas daļai.
Jaunās daļas nekavējoties jāstāda jaunā, iepriekš sagatavotā vietā vai podos. Stādīšanas dziļumam jābūt tādam pašam, kādā augs auga iepriekš. Pēc iestādīšanas augsne ap augu ir viegli jāpieblīvē un bagātīgi jāaplaista. Pirmajās nedēļās pēc pārstādīšanas ir īpaši svarīgi uzturēt augsni vienmērīgi mitru, lai palīdzētu augam pārvarēt pārstādīšanas stresu un sākt veidot jaunas saknes. Sākumā augs var izskatīties nedaudz nīkulīgs, bet parasti tas ātri atgūstas un sāk augt.
Cera dalīšanu nav ieteicams veikt pārāk bieži. Platlapu dedestiņa nemīl biežu traucēšanu, tāpēc ceru ieteicams dalīt ne biežāk kā reizi 3-5 gados. Šī procedūra ir ieteicama tad, ja cers ir kļuvis pārāk liels, tā vidusdaļa sāk atmirt vai ziedēšana kļūst mazāk intensīva. Regulāra atjaunošana palīdzēs uzturēt augu veselīgu un produktīvu daudzu gadu garumā, kā arī nodrošinās tevi ar jauniem stādiem, ko iestādīt citur dārzā vai uzdāvināt.
Pavairošana ar spraudeņiem
Lai gan pavairošana ar spraudeņiem nav tik izplatīta metode platlapu dedestiņai kā sēšana vai cera dalīšana, to tomēr ir iespējams veikt. Šī metode ir noderīga, ja vēlies iegūt augu, kas ir ģenētiski identisks mātesaugam, saglabājot konkrētas šķirnes īpašības. Vislabākais laiks spraudeņu ņemšanai ir pavasara beigas vai vasaras sākums, kad jaunie dzinumi ir aktīvas augšanas fāzē, bet vēl nav pilnībā pārkoksnējušies. Izvēlies veselīgus, spēcīgus dzinumus, kuriem nav ziedpumpuru.
Ar asu un tīru nazi vai šķērēm nogriez apmēram 10-15 centimetrus garus spraudeņus no dzinumu galotnēm. Griezumu veic slīpi, tieši zem lapu mezgla. No spraudeņa apakšējās daļas noņem lapas, atstājot tikai dažas lapas augšpusē. Lapu samazināšana palīdz samazināt mitruma iztvaikošanu, kamēr spraudenim vēl nav izveidojušās saknes. Spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās hormonā, lai paātrinātu un uzlabotu sakņu veidošanās procesu, taču tas nav obligāti.
Sagatavotos spraudeņus spraud mitrā, vieglā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta vai smilts maisījumā. Podiņus ar spraudeņiem pārklāj ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai stikla burku, lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu. Novieto tos siltā, gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Regulāri vēdini spraudeņus, noņemot pārsegu uz dažām minūtēm, lai novērstu pelējuma veidošanos, un uzturi substrātu vienmērīgi mitru.
Sakņu veidošanās parasti aizņem vairākas nedēļas. To, ka spraudenis ir apsakņojies, var noteikt pēc jaunu lapiņu parādīšanās vai viegli pavelkot aiz spraudeņa un jūtot nelielu pretestību. Kad sakņu sistēma ir pietiekami attīstījusies, jaunos augus var pakāpeniski pieradināt pie istabas apstākļiem, noņemot pārsegu, un vēlāk pārstādīt lielākos podos vai tieši dārzā. Šī metode prasa vairāk pacietības un rūpības nekā citas, bet tā var būt ļoti gandarījoša.
Pēctādīšanas aprūpe
Pēc platlapu dedestiņas iestādīšanas ir svarīgi nodrošināt tai pareizu aprūpi, lai tā veiksmīgi ieaugtos un attīstītos. Galvenais uzdevums pirmajās nedēļās ir nodrošināt regulāru laistīšanu. Uzturi augsni vienmērīgi mitru, bet ne pārmirkušu. Tas palīdzēs saknēm nostiprināties un sākt aktīvi augt. Kad redzi, ka augs ir sācis veidot jaunus dzinumus, laistīšanas biežumu var pakāpeniski samazināt, ļaujot augsnes virskārtai nedaudz nožūt starp laistīšanas reizēm.
Mulčēšana ap jaun iestādīto augu ir ļoti ieteicama. Mulčas slānis palīdzēs saglabāt augsnē mitrumu, samazinās nepieciešamību pēc biežas laistīšanas un nomāks nezāļu augšanu, kas var konkurēt ar jauno augu par barības vielām un ūdeni. Izmanto organisko mulču, piemēram, kompostu vai sasmalcinātu mizu, uzklājot to apmēram 5 centimetru biezā slānī ap auga pamatni. Atstāj nelielu brīvu zonu ap pašu stublāju, lai novērstu puves risku.
Nodrošini augam balstu jau no paša sākuma. Platlapu dedestiņa ir vīteņaugs, un tai būs nepieciešams, kur pieķerties un kāpt uz augšu. Uzstādot balstu vēlāk, pastāv risks sabojāt auga sakņu sistēmu. Jaunie dzinumi sākumā var būt jāpiestiprina pie balsta, līdz tie paši atrod ceļu un sāk vīties ap to. Regulāri pārbaudi, vai augs ir stabili pieķēries un virzās vēlamajā virzienā.
Pirmajā gadā pēc iestādīšanas augam nav nepieciešama papildu mēslošana, ja augsne tika labi sagatavota pirms stādīšanas. Pārāk intensīva mēslošana var pat kaitēt, veicinot vāju un stīdzējošu augšanu. Ļauj augam vispirms izveidot spēcīgu sakņu sistēmu. Sākot ar otro gadu, var sākt mēslot pavasarī, izmantojot sabalansētu mēslojumu ar zemu slāpekļa saturu. Pacietība un pareiza sākotnējā aprūpe ir atslēga uz veselīgu un bagātīgi ziedošu platlapu dedestiņu turpmākajos gados.
