Lai buvardija priecētu ar savu krāšņo un ilgstošo ziedēšanu, tai ir nepieciešams ne tikai pietiekams ūdens un gaismas daudzums, bet arī regulāra un sabalansēta barības vielu uzņemšana. Mēslošana ir process, kas nodrošina augu ar visiem nepieciešamajiem makro- un mikroelementiem, kuri ir būtiski veselīgai augšanai, spēcīgas sakņu sistēmas attīstībai un, protams, bagātīgai ziedu veidošanai. Pareizi izvēlēts mēslojums un atbilstošs mēslošanas grafiks ir atslēga uz panākumiem, savukārt nepareiza mēslošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Šajā rakstā mēs padziļināti aplūkosim, kādas barības vielas ir nepieciešamas buvardijai, kā izvēlēties piemērotāko mēslojumu un kā to pareizi lietot dažādos auga attīstības posmos. Izpratne par šiem principiem palīdzēs tev nodrošināt savam augam visu nepieciešamo, lai tas varētu pilnībā atklāt savu dekoratīvo potenciālu.
Buvardijas barošanas pamatā ir trīs galvenie makroelementi, kas pazīstami ar saīsinājumu NPK: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Katram no šiem elementiem ir sava unikāla loma auga dzīvības procesos. Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas, proti, lapu un stublāju, augšanu. Fosfors ir izšķiroši svarīgs sakņu sistēmas attīstībai, kā arī ziedpumpuru veidošanai un ziedēšanai. Kālijs, savukārt, stiprina auga vispārējo imunitāti, palīdz tam cīnīties ar slimībām, regulē ūdens apriti un uzlabo ziedu krāsas intensitāti un kvalitāti. Sabalansēts šo trīs elementu daudzums ir vitāli svarīgs.
Papildus NPK, buvardijai ir nepieciešami arī citi elementi, lai gan mazākos daudzumos. Sekundārie makroelementi, piemēram, kalcijs (Ca), magnijs (Mg) un sērs (S), ir svarīgi šūnu struktūras veidošanai un hlorofila ražošanai. Mikroelementi, tostarp dzelzs (Fe), mangāns (Mn), cinks (Zn) un varš (Cu), piedalās dažādos fermentatīvos procesos un ir neaizstājami auga normālai funkcionēšanai. Lai gan tie ir nepieciešami nelielos daudzumos, to trūkums var izraisīt nopietnus augšanas traucējumus un slimības, piemēram, hlorozi, kad lapas kļūst dzeltenas, bet dzīslas paliek zaļas.
Buvardijas prasības pēc barības vielām mainās atkarībā no sezonas un augšanas fāzes. Aktīvās augšanas periodā no pavasara līdz rudenim, kad augs intensīvi veido jaunas lapas, dzinumus un ziedus, tam ir nepieciešama regulāra piebarošana. Šajā laikā ieteicams izvēlēties mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem, ar paaugstinātu fosfora (P) un kālija (K) saturu, lai stimulētu tieši ziedēšanu, nevis pārmērīgu lapu augšanu. Ziemā, kad buvardija atrodas miera periodā un tās augšana ir minimāla, mēslošana ir jāpārtrauc vai jāsamazina līdz minimumam.
Barības vielu trūkums var izpausties dažādos veidos. Slāpekļa trūkums izraisa lapu, īpaši veco, dzeltēšanu un augšanas palēnināšanos. Fosfora deficīts var izpausties kā vāja ziedēšana, mazi ziedi vai lapu nokrāsošanās sarkanīgā vai violetā tonī. Kālija trūkums bieži vien parādās kā lapu malu apdegšana un brūnēšana. Savukārt mikroelementu, piemēram, dzelzs, trūkums izraisa jau minēto hlorozi, kas vispirms parādās uz jaunajām lapām. Spēja atpazīt šos simptomus ļauj laicīgi reaģēt un koriģēt mēslošanas plānu.
Mēslojuma izvēle
Tirgū ir pieejams plašs mēslojumu klāsts, un pareizā produkta izvēle var šķist mulsinoša. Buvardijām vislabāk ir piemēroti šķidrie vai ūdenī šķīstošie kompleksie mēslojumi, kas paredzēti ziedošiem telpaugiem vai balkona puķēm. Šie mēslojumi parasti satur sabalansētu NPK attiecību, kas ir pielāgota ziedošu augu vajadzībām, piemēram, 10-30-20 vai līdzīgu, kur vidējais skaitlis (fosfors) ir lielāks. Šķidrie mēslojumi ir ērti lietojami, jo tos vienkārši pievieno laistāmajam ūdenim, un tie ātri kļūst pieejami auga saknēm.
Papildus sintētiskajiem minerālmēsliem ir vērts apsvērt arī organisko mēslojumu izmantošanu. Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, biohumuss vai dažādi augu ekstrakti, ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. Organiskie mēslojumi barības vielas atbrīvo lēnāk un pakāpeniskāk, kas samazina pārdozēšanas risku. Vislabākos rezultātus bieži vien var sasniegt, kombinējot abus mēslojumu veidus – izmantojot organisko mēslojumu kā pamatu augsnes uzlabošanai un papildinot to ar šķidro minerālmēslojumu aktīvās augšanas periodā.
Ir pieejami arī ilgstošas iedarbības mēslojumi granulu vai kociņu veidā. Šie mēslojumi tiek iestrādāti augsnē un lēnām izdala barības vielas vairāku mēnešu garumā. Lai gan tie ir ļoti ērti, jo samazina nepieciešamību pēc regulāras mēslošanas, ar tiem ir grūtāk kontrolēt barības vielu padevi. Buvardijām, kurām ir svarīgi pielāgot barošanu atbilstoši augšanas fāzei, labāk tomēr izvēlēties šķidros mēslojumus, kas ļauj elastīgāk mainīt gan devu, gan mēslošanas biežumu. Ilgstošas iedarbības mēslojumu var izmantot kā papildinājumu, piemēram, iestrādājot to augsnē pavasara pārstādīšanas laikā.
Izvēloties mēslojumu, vienmēr rūpīgi izlasi etiķeti un pievērs uzmanību ne tikai NPK attiecībai, bet arī mikroelementu sastāvam. Kvalitatīvs mēslojums saturēs plašu mikroelementu klāstu helātu formā, kas nodrošina to vieglāku uzsūkšanos neatkarīgi no augsnes pH līmeņa. Izvairies no universāliem mēslojumiem ar augstu slāpekļa saturu, jo tie veicinās pārmērīgu lapu augšanu uz ziedēšanas rēķina. Specializēts mēslojums ziedošiem augiem būs daudz efektīvāks, lai sasniegtu vēlamo rezultātu – bagātīgu un krāšņu ziedēšanu.
Mēslošanas grafiks un tehnika
Pareizs mēslošanas grafiks ir izšķirošs. Sāc mēslot buvardiju agrā pavasarī, kad parādās pirmās jaunās augšanas pazīmes. Aktīvajā periodā, no marta līdz septembrim, mēslo augu reizi divās nedēļās. Šis regulārais barības vielu pieplūdums nodrošinās augam pietiekami daudz enerģijas, lai attīstītu spēcīgu lapotni un veidotu daudz ziedpumpuru. Ir svarīgi ievērot konsekvenci, jo neregulāra mēslošana var radīt stresu augam un negatīvi ietekmēt ziedēšanu.
Rudenī, kad dienas kļūst īsākas un augšanas intensitāte samazinās, pakāpeniski samazini arī mēslošanas biežumu. Sākot ar oktobri, mēslo augu ne biežāk kā reizi mēnesī ar pusi no ieteicamās devas. Ziemas mēnešos (no novembra līdz februārim), kad buvardija atrodas miera stāvoklī, mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc. Mēslošana miera periodā ir ne tikai nevajadzīga, bet pat kaitīga, jo neizmantotās barības vielas uzkrājas augsnē sāļu veidā un var bojāt saknes. Mēslošanu atsāk nākamajā pavasarī.
Mēslošanas tehnikai arī ir liela nozīme. Vienmēr mēslo uz mitras augsnes. Nekad nelej mēslojuma šķīdumu uz sausas augsnes, jo tas var izraisīt sakņu apdegumus. Vislabāk ir vispirms nedaudz apliet augu ar tīru ūdeni, pagaidīt dažas minūtes un tikai tad lietot mēslojuma šķīdumu. Tas nodrošinās, ka barības vielas vienmērīgi izplatās pa visu sakņu kamolu un tiek labāk uzsūktas. Ievēro uz iepakojuma norādīto devu vai pat izmanto nedaudz vājāku koncentrāciju, jo labāk ir pamēslot par maz nekā par daudz.
Ja nesen esi pārstādījis buvardiju, nogaidi ar mēslošanu vismaz 4-6 nedēļas. Svaigā augsne satur pietiekami daudz barības vielu, un augam ir nepieciešams laiks, lai adaptētos un sadziedētu pārstādīšanas laikā radušos sakņu bojājumus. Pārāk agra mēslošana šajā periodā var radīt papildu stresu un kavēt ieaugšanos. Arī slimus vai kaitēkļu novājinātus augus nav ieteicams mēslot, jo tie nespēj efektīvi uzņemt barības vielas. Vispirms atrisini problēmu un tikai tad, kad augs sāk atveseļoties, atsāc mēslošanu ar ļoti vāju šķīdumu.
Pārmēslošanas briesmas un risinājumi
Pārmēslošana ir viena no nopietnākajām problēmām, ar ko var saskarties, audzējot buvardiju. Pārmērīgs barības vielu daudzums, īpaši minerālsāļi, uzkrājas augsnē un paaugstina tās sāļumu. Tas traucē osmozes procesam, kā rezultātā auga saknes nespēj uzņemt ūdeni, pat ja augsne ir mitra. Šo stāvokli sauc par “fizioloģisko sausumu”, un tā simptomi ir ļoti līdzīgi iekaltēšanas pazīmēm: lapu vīšana, brūnēšana un kalšana, īpaši lapu galiņos un malās.
Vēl viena pārmēslošanas pazīme ir balta vai dzeltenīga sāls garoza, kas veidojas uz augsnes virsmas vai poda malām. Auga augšana var pēkšņi apstāties, jaunās lapas var augt mazas un deformētas. Ja tiek izmantots mēslojums ar pārāk augstu slāpekļa saturu, augs var veidot ļoti daudz lapu, bet neziedēt. Smagos gadījumos saknes tiek neatgriezeniski bojātas, un augs aiziet bojā. Tāpēc ir ļoti svarīgi stingri ievērot ieteicamās devas un nekad nemēslot biežāk, nekā nepieciešams.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, ir vairāki soļi, ko vari veikt, lai glābtu situāciju. Pirmais un vienkāršākais ir augsnes skalošana. Novieto podu izlietnē vai ārā un lēnām lej caur to lielu daudzumu tīra, silta ūdens. Ļauj ūdenim brīvi tecēt cauri apmēram 5-10 minūtes. Ūdens daudzumam vajadzētu būt apmēram četras reizes lielākam par poda tilpumu. Šis process palīdzēs izskalot no augsnes liekos sāļus. Pēc skalošanas ļauj augam kārtīgi notecēt un pārtrauc mēslošanu uz vismaz mēnesi.
Ja augsnes skalošana nelīdz vai augs ir smagi cietis, vienīgā iespēja var būt pārstādīšana svaigā substrātā. Uzmanīgi izņem augu no poda, notīri pēc iespējas vairāk vecās augsnes no saknēm un nogriez visas bojātās, tumšās saknes. Pārstādi augu jaunā, kvalitatīvā augsnē un kādu laiku nemēslo, ļaujot tam atgūties. Atceries, ka profilakse vienmēr ir labāka par ārstēšanu. Labāk ir mēslot nedaudz mazāk un retāk, nekā riskēt ar pārdozēšanu.
Īpašas vajadzības un ieteikumi
Dažkārt, pat ievērojot visus ieteikumus, buvardija var signalizēt par kādu specifisku barības vielu trūkumu. Viens no biežākajiem ir dzelzs deficīts, kas izraisa hlorozi – jauno lapu dzeltēšanu starp dzīslām. Tas bieži notiek, ja augsne ir pārāk sārmaina (ko var izraisīt laistīšana ar cietu ūdeni), jo augstā pH līmenī dzelzs kļūst augam nepieejams. Šādā gadījumā var palīdzēt laistīšana ar nedaudz paskābinātu ūdeni (piemēram, ar dažiem pilieniem citrona sulas) vai speciālu dzelzs helātu saturošu mēslojumu lietošana.
Magnija trūkums var izpausties kā dzeltēšana starp dzīslām vecākajām lapām, bieži veidojot “eglītes” rakstu. Šo problēmu var risināt, reizi mēnesī pievienojot laistāmajam ūdenim nedaudz Epsoma sāls (magnija sulfāta) – apmēram tējkaroti uz 4 litriem ūdens. Tas ir ātrs un efektīvs veids, kā nodrošināt augam nepieciešamo magniju. Tomēr pirms jebkādu specifisku mēslojumu lietošanas pārliecinies, ka problēmas cēlonis nav nepareiza laistīšana vai citi kopšanas faktori.
Lai veicinātu bagātīgāku ziedēšanu, vari izmēģināt īpašus ziedēšanas stimulatorus, kas satur ne tikai fosforu un kāliju, bet arī dažādas aminoskābes un vitamīnus. Tos lieto papildus pamatmēslojumam ziedpumpuru veidošanās laikā. Tomēr atceries, ka šie ir tikai palīglīdzekļi. Bez pareiziem pamatapstākļiem – pietiekamas gaismas, pareizas laistīšanas un sabalansētas pamatbarošanas – nekādi stimulatori nedos vēlamo rezultātu. Veselības pamats ir pareiza kopšana.
Visbeidzot, atceries, ka augsne podā laika gaitā noplicinās un sablīvējas. Pat vislabākā mēslošana nespēs pilnībā kompensēt veca, nekvalitatīva substrāta trūkumus. Tāpēc regulāra buvardijas pārstādīšana svaigā, ar barības vielām bagātā augsnē ik pēc viena vai diviem gadiem ir neatņemama tās barošanas režīma sastāvdaļa. Tas nodrošina ne tikai jaunu barības vielu devu, bet arī uzlabo augsnes struktūru, aerāciju un drenāžu, radot optimālus apstākļus veselīgai sakņu attīstībai un barības vielu uzņemšanai.
