Buvardijas stādīšana un pavairošana ir aizraujošs process, kas ļauj ne tikai ienest savā dārzā vai mājoklī jaunu, skaistu augu, bet arī paplašināt savu kolekciju, daloties ar draugiem un radiem. Lai gan buvardija var šķist delikāts augs, tās pavairošana nav pārlieku sarežģīta, ja tiek ievēroti daži pamatprincipi. Sākot ar pareizas vietas un augsnes izvēli un beidzot ar spraudeņu sagatavošanu un apsakņošanu, katrs solis ir svarīgs, lai nodrošinātu jauno augu veiksmīgu attīstību. Šajā rokasgrāmatā mēs soli pa solim apskatīsim, kā pareizi stādīt un pavairot buvardijas, lai tu varētu priecāties par veselīgiem un bagātīgi ziedošiem augiem. Pareiza pieeja un nedaudz pacietības garantēs lieliskus rezultātus un ļaus tev pilnībā izbaudīt dārzkopības priekus.
Pirms ķerties pie stādīšanas, ir būtiski izvēlēties piemērotu laiku un vietu. Buvardijas vislabāk stādīt pavasarī, kad beigušās pēdējās salnas un augsne ir sākusi iesilt. Šis laiks ļauj augam visu vasaru veltīt sakņu sistēmas izveidei un adaptācijai jaunajā vietā, pirms iestājas rudenīgs miers. Ja plāno audzēt buvardiju kā telpaugu, tad stādīšanu vai pārstādīšanu var veikt jebkurā laikā no pavasara līdz vasaras vidum, kad augs ir aktīvās augšanas fāzē. Izvēlies vietu, kas ir pasargāta no stipriem vējiem un saņem daudz spilgtas, bet izkliedētas gaismas.
Augsnes sagatavošana ir nākamais kritiskais solis. Buvardija dod priekšroku vieglai, auglīgai un labi drenētai augsnei. Ja stādi to dārzā, uzlabo esošo augsni, iestrādājot tajā kompostu, kūdru un nedaudz smilts, lai uzlabotu tās struktūru un gaisa caurlaidību. Telpaugiem ideāli piemērots būs maisījums, kas sastāv no vienādām daļām telpaugu augsnes, perlīta un kūdras sūnu. Šāds substrāts nodrošinās optimālu mitruma un gaisa līdzsvaru, kas ir vitāli svarīgs veselīgai sakņu attīstībai un pasargās no sakņu puves riska.
Pats stādīšanas process ir diezgan vienkāršs. Izroc bedri, kas ir divreiz platāka un nedaudz dziļāka par auga sakņu kamolu. Bedres apakšā vari iebērt nedaudz komposta, lai nodrošinātu papildu barības vielas. Uzmanīgi izņem buvardiju no tās iepakojuma vai vecā poda, cenšoties netraumēt saknes. Ievieto augu bedres centrā tā, lai sakņu kamola augšdaļa būtu vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu. Aizpildi bedri ar sagatavoto augsni, viegli to pieblīvējot, un pēc stādīšanas kārtīgi aplaisti, lai augsne nosēstos ap saknēm.
Pēc stādīšanas jaunajam augam ir nepieciešama īpaša aprūpe, lai tas veiksmīgi ieaugtos. Pirmajās nedēļās uzturi augsni vienmērīgi mitru, bet ne slapju. Mulčēšana ap auga pamatni ar organisku materiālu, piemēram, priežu mizām vai kompostu, palīdzēs saglabāt mitrumu, nomākt nezāļu augšanu un uzturēt stabilu augsnes temperatūru. Sākotnēji pasargā jauno stādu no tiešiem saules stariem un stipra vēja, līdz tas ir pilnībā adaptējies jaunajā vidē. Kad redzi jaunu dzinumu pazīmes, tas liecina, ka augs ir veiksmīgi iesakņojies.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar spraudeņiem
Pavairošana ar spraudeņiem ir vispopulārākā un efektīvākā buvardiju pavairošanas metode. Vislabākais laiks spraudeņu iegūšanai ir vēls pavasaris vai vasaras sākums, kad mātesaugs aktīvi aug. Izvēlies veselīgus, spēcīgus dzinumus, kuriem vēl nav izveidojušies ziedpumpuri. Ar asu un sterilu nazi vai šķērēm nogriez apmēram 10-15 cm garus galotņu spraudeņus. Griezumu veic tieši zem lapu mezgla, jo tieši no šīs vietas visvieglāk veidosies jaunās saknes. Rūpīga instrumentu sterilizācija ir svarīga, lai novērstu slimību pārnesi.
Pēc spraudeņa nogriešanas ir nepieciešams to pareizi sagatavot apsakņošanai. No spraudeņa apakšējās daļas noņem visas lapas, atstājot tikai dažas lapas pašā galotnē. Tas samazina mitruma iztvaikošanu un ļauj spraudenim koncentrēt visu enerģiju sakņu veidošanai, nevis lapotnes uzturēšanai. Spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņu veidošanās hormonā (piemēram, “Korņevin”), lai paātrinātu un uzlabotu apsakņošanās procesu, lai gan buvardijas parasti labi apsakņojas arī bez tā. Šis solis īpaši ieteicams, ja vēlies sasniegt augstāku panākumu procentu.
Sagatavotos spraudeņus stāda vieglā un mitrā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta maisījumā attiecībā 1:1. Vari izmantot nelielus podiņus vai speciālas kasetes spraudeņu audzēšanai. Izdur substrātā nelielu caurumu ar zīmuli un ievieto tajā spraudenīti apmēram 2-3 cm dziļi, pēc tam viegli piespiežot augsni ap to. Pēc iestādīšanas substrātu viegli samitrina. Lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu, podiņu var pārklāt ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai nogrieztu plastmasas pudeli.
Lai spraudeņi veiksmīgi apsakņotos, tiem jānodrošina siltums un gaisma. Novieto tos gaišā vietā, bet sargā no tiešiem saules stariem. Optimālā temperatūra apsakņošanai ir ap 20-22 grādiem pēc Celsija. Regulāri vēdini “siltumnīcu”, noņemot pārsegu uz pāris minūtēm katru dienu, lai novērstu pelējuma veidošanos. Uzturi substrātu viegli mitru, bet ne slapju. Apsakņošanās parasti notiek 3-4 nedēļu laikā. Jaunas lapiņas parādīšanās vai viegla pretestība, mēģinot spraudenīti nedaudz pavilkt, liecina, ka saknes ir izveidojušās.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar cera dalīšanu
Pavairošana ar cera dalīšanu ir piemērota metode pieaugušiem, labi saaugušiem buvardijas krūmiem. Šo metodi vislabāk veikt agrā pavasarī, kad augs tiek pārstādīts. Cera dalīšana ne tikai ļauj iegūt jaunus augus, bet arī atjauno veco krūmu, veicinot tā augšanu un ziedēšanu. Pirms dalīšanas augu kārtīgi aplaista, lai būtu vieglāk to izņemt no poda un atbrīvot saknes no augsnes. Veselīgs mātesaugs ar labi attīstītu sakņu sistēmu ir priekšnoteikums veiksmīgai pavairošanai.
Kad augs ir izņemts no poda, uzmanīgi notīri lieko zemi no saknēm, lai labāk redzētu sakņu kamolu un tā struktūru. Ar asu, tīru nazi vai pat ar rokām sadali sakņu kamolu vairākās daļās. Katrai jaunajai daļai jābūt ar vismaz dažiem veselīgiem dzinumiem un labi attīstītām saknēm. Centies veikt šo procesu pēc iespēras ātrāk, lai saknes neapžūtu. Ja saknes ir pārāk sapinušās, esi pacietīgs un uzmanīgi atšķetini tās, cenšoties nodarīt pēc iespējas mazāk bojājumu.
Pēc sadalīšanas katru jauno augu nekavējoties iestādi atsevišķā podā ar svaigu, piemērotu substrātu. Poda izmēram jāatbilst jaunās daļas sakņu sistēmas lielumam. Stādīšanas dziļumam jābūt tādam pašam, kādā augs auga iepriekš. Pēc iestādīšanas augsni viegli pieblīvē un kārtīgi aplaisti. Pirmajās nedēļās pēc dalīšanas augus tur nedaudz ēnainākā un no caurvēja pasargātā vietā, lai tie varētu atgūties no stresa un sāktu veidot jaunas saknes.
Rūpes par jaunajiem augiem pēc cera dalīšanas ir līdzīgas kā pēc spraudeņu apsakņošanas. Uzturi augsni vienmērīgi mitru un nodrošini aizsardzību no tiešiem saules stariem. Mēslot sāc tikai tad, kad ir redzamas jaunas augšanas pazīmes, kas parasti notiek pēc dažām nedēļām. Šī metode ir nedaudz traumatiskāka augam nekā spraudeņu ņemšana, tāpēc ir svarīgi nodrošināt optimālus apstākļus atveseļošanās periodā. Ar pareizu aprūpi jaunie augi ātri pielāgosies un jau tajā pašā sezonā var sākt ziedēt.
Sēklu sēšana
Buvardiju pavairošana no sēklām ir retāk izmantota metode, jo tā ir laikietilpīgāka un ne vienmēr garantē, ka jaunie augi saglabās šķirnes īpašības, īpaši hibrīdiem. Tomēr tas var būt interesants eksperiments pacietīgiem dārzniekiem. Sēklas jāsēj pavasarī, seklās kastītēs vai podiņos, kas piepildīti ar vieglu un sterilu sēšanas substrātu. Sēklas izkaisa pa virsmu un tikai nedaudz nosedz ar smalku augsnes vai vermikulīta kārtiņu, jo tām dīgšanai nepieciešama gaisma.
Lai nodrošinātu dīgšanai nepieciešamos apstākļus, sējumus apsmidzina ar ūdeni un pārklāj ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi, lai uzturētu nemainīgu mitrumu. Konteineru novieto siltā un gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Optimālā dīgšanas temperatūra ir no 21 līdz 24 grādiem pēc Celsija. Regulāri pārbaudi mitruma līmeni un vēdini sējumus, lai izvairītos no sēnīšu slimību attīstības. Dīgšana var ilgt no dažām nedēļām līdz pat mēnesim, tāpēc ir nepieciešama pacietība.
Kad sēklas ir sadīgušas un jaunajiem stādiņiem ir izveidojušās pirmās divas īstās lapiņas, plēvi vai stiklu var noņemt. Šajā posmā ir svarīgi nodrošināt labu gaisa cirkulāciju un turpināt uzturēt mērenu mitrumu. Kad stādiņi ir paaugušies un kļuvuši pietiekami spēcīgi, tos var uzmanīgi izpiķēt atsevišķos podiņos. Rīkojies ļoti uzmanīgi, lai netraumētu to smalkās saknītes. Izmanto nelielu kociņu vai speciālu instrumentu, lai izceltu stādu kopā ar nelielu zemes piciņu.
Pēc piķēšanas jaunos stādiņus turpina audzēt siltā un gaišā vietā, pakāpeniski pieradinot pie āra apstākļiem, ja plānots tos stādīt dārzā. Regulāri laisti un, kad tie ir nostiprinājušies, sāc mēslot ar vāju, sabalansētu mēslojuma šķīdumu. No sēklām audzētas buvardijas parasti sāk ziedēt otrajā augšanas gadā. Lai gan šis process prasa vairāk laika un pūļu, tas sniedz lielu gandarījumu, redzot, kā no mazas sēkliņas izaug krāšņi ziedošs augs.
Jauno augu kopšana
Neatkarīgi no pavairošanas metodes, jaunajiem buvardijas augiem ir nepieciešama rūpīga un konsekventa kopšana pirmajā augšanas gadā. Pirmajos mēnešos pēc apsakņošanās, dalīšanas vai piķēšanas ir svarīgi nodrošināt stabilus apstākļus bez krasām svārstībām. Jaunie augi ir īpaši jutīgi pret pārlaistīšanu un iekaltēšanu, tāpēc mitruma režīmam jāpievērš pastiprināta uzmanība. Augsnei jābūt pastāvīgi nedaudz mitrai, bet nekad slapjai. Regulāra, bet mērena laistīšana ir atslēga uz panākumiem.
Jaunajiem augiem ir nepieciešams daudz gaismas, lai tie augtu spēcīgi un kompakti, bet tie ir jāsargā no tiešas pusdienlaika saules. Vislabākā vieta ir tāda, kur tie saņem spožu rīta sauli un pēcpusdienas ēnu. Ja gaismas būs par maz, stādi izstīdzēs, kļūs vāji un neveidos kuplu ceru. Regulāri pagriez podiņus, lai nodrošinātu vienmērīgu augšanu no visām pusēm. Tas palīdzēs izveidot skaistu un simetrisku krūma formu.
Mēslošanu sāk tikai tad, kad jaunie augi ir skaidri sākuši augt. Sāc ar ļoti atšķaidītu, sabalansētu mēslojumu reizi mēnesī. Pakāpeniski, augam pieaugot, mēslošanas biežumu un koncentrāciju var palielināt līdz standarta ieteikumiem pieaugušiem augiem, kas ir reizi divās nedēļās aktīvās augšanas periodā. Pārāk agra vai intensīva mēslošana var apdedzināt jaunās, jutīgās saknes un nodarīt vairāk ļauna nekā laba.
Kad jaunie augi ir sasnieguši apmēram 15 cm augstumu, ir ieteicams galotņot to dzinumus. Tas nozīmē, ka tiek nokniebta paša dzinuma augšējā daļa. Šī procedūra stimulē sānu dzinumu veidošanos, kā rezultātā augs kļūst daudz kuplāks, zarotāks un nākotnē veidos vairāk ziedu. Šo procesu var atkārtot vairākas reizes, līdz tiek sasniegta vēlamā krūma forma. Pacietīga un rūpīga jauno augu kopšana nodrošinās, ka tie izaugs par spēcīgiem, veselīgiem un bagātīgi ziedošiem eksemplāriem.
