Gaisma ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka alvejas veselību, augšanu un izskatu. Kā sukulents, kas cēlies no saulainiem un sausiem reģioniem, alveja ir pielāgojusies saņemt lielu daudzumu gaismas. Tomēr ir svarīgi saprast atšķirību starp spilgtu, izkliedētu gaismu un karstiem, tiešiem saules stariem, jo tieši pēdējie var nodarīt kaitējumu. Pareiza apgaismojuma nodrošināšana ir atslēga uz kompaktu, spēcīgu augu ar sulīgām, koši zaļām lapām. Gaismas trūkums vai pārmērība var izraisīt dažādas problēmas, sākot no izstīdzēšanas līdz pat lapu apdegumiem, tāpēc ir būtiski atrast zelta vidusceļu.
Ideālie gaismas apstākļi alvejai ir vairākas stundas spilgtas, bet izkliedētas saules gaismas katru dienu. Iekštelpās vislabākā vieta tās novietošanai ir uz austrumu vai rietumu puses palodzes. Austrumu pusē augs saņems maigo rīta sauli, kas nav pārāk intensīva, savukārt rietumu pusē tas baudīs pēcpusdienas gaismu. Dienvidu puses logs arī ir labs risinājums, īpaši ziemas mēnešos, kad saule nav tik spēcīga. Tomēr vasarā dienvidu pusē augs var saņemt pārāk daudz tiešu saules staru, tāpēc to vajadzētu nedaudz noēnot ar vieglu aizkaru vai novietot nedaudz tālāk no loga.
Alvejai dienā nepieciešamas vismaz sešas stundas spilgtas, izkliedētas gaismas. Ja augs saņem mazāk gaismas, tas var izdzīvot, bet tā augšana būs lēna, un tas, visticamāk, sāks izstīdzēt. Regulāra poda pagriešana par ceturtdaļu apgrieziena katru nedēļu palīdzēs nodrošināt, ka visas auga puses saņem vienmērīgu apgaismojumu. Tas veicinās simetrisku augšanu un novērsīs auga sliekšanos uz vienu pusi pretī gaismas avotam.
Ja vasarā alveju iznes ārā, ir svarīgi to pieradināt pie āra apstākļiem pakāpeniski. Sākumā novieto to ēnainā vietā, kur to neaizsniedz tieši saules stari. Pēc dažām dienām to var pārvietot uz vietu, kur tā saņem rīta sauli, un pakāpeniski palielināt saņemtās gaismas daudzumu. Pēkšņa novietošana spožā saulē pēc ziemas telpās gandrīz noteikti izraisīs lapu apdegumus. Ārā alveja labi jutīsies vietā, kur ir spilgta rīta saule un noēnojums karstākajā dienas daļā.
Gaismas trūkuma pazīmes
Gaismas trūkums ir viena no biežākajām problēmām, audzējot alveju telpās, īpaši ziemā. Visredzamākā gaismas trūkuma pazīme ir etiolācija jeb izstīdzēšana. Augs sāk tiekties pēc gaismas avota, kā rezultātā tā stublājs kļūst garš un vājš, un attālums starp lapām palielinās. Lapas, kas aug gaismas trūkumā, ir bālākas, zaudējot savu košo zaļo krāsu, un tās var būt šaurākas un plānākas nekā parasti. Tā vietā, lai augtu kompaktā rozetē, augs izskatās izstīdzējis un neveselīgs.
Vēl viena pazīme, kas liecina par nepietiekamu apgaismojumu, ir lapu augšana uz leju, nevis uz augšu. Veselīgs, labi apgaismots alvejas augs aug ar lapām, kas vērstas vairāk vai mazāk vertikāli. Ja gaismas ir par maz, lapas sāk noliekties un augt horizontāli vai pat uz leju, it kā cenšoties palielināt virsmu, kas uztver gaismu. Augs kopumā zaudē savu dekoratīvo, stingro formu un izskatās “noguris” un ļengans.
Gaismas trūkuma apstākļos arī augšana ievērojami palēninās vai pat apstājas. Ja tavs augs jau ilgāku laiku nav izveidojis nevienu jaunu lapu, lai gan ir augšanas sezona, tas var būt signāls, ka tam trūkst gaismas enerģijas fotosintēzei. Turklāt augs, kas cieš no gaismas trūkuma, ir daudz uzņēmīgāks pret dažādām slimībām, īpaši pret sakņu puvi. Tā kā augšana ir lēna, tas patērē ļoti maz ūdens, un augsne podā paliek mitra daudz ilgāk, radot labvēlīgus apstākļus sēnīšu attīstībai.
Ja pamani šādas pazīmes, risinājums ir acīmredzams – augs jāpārvieto uz gaišāku vietu. Dari to pakāpeniski, lai neradītu augam šoku. Ja dabiskās gaismas nav pietiekami, īpaši ziemeļu pusē vai tumšās telpās, ir vērts apsvērt mākslīgā apgaismojuma izmantošanu. Speciālās augu lampas var kompensēt dabiskās gaismas trūkumu un palīdzēt alvejai saglabāt veselīgu izskatu. Diemžēl izstīdzējušās auga daļas neatgūs savu kompakto formu, tāpēc nākotnē, nodrošinot labāku apgaismojumu, jaunā augšana būs veselīga, bet vecās, izstīdzējušās daļas var nākties apgriezt.
Pārmērīgas gaismas pazīmes
Lai gan alveja mīl gaismu, pārāk daudz tiešu, karstu saules staru var būt kaitīgi un izraisīt saules apdegumus. Viena no pirmajām pazīmēm, kas liecina par pārmērīgu gaismu, ir lapu krāsas maiņa. Lapas, kas parasti ir zaļas, sāk iegūt dzeltenīgu, sarkanīgu vai brūnganu nokrāsu. Tā ir auga aizsargreakcija – tas ražo pigmentus, lai pasargātu sevi no spēcīgā ultravioletā starojuma. Lai gan neliela krāsas maiņa var nebūt kaitīga, tā ir zīme, ka augs atrodas stresa stāvoklī.
Ja augs turpina atrasties pārāk intensīvā saulē, uz lapām var parādīties balti, dzelteni vai brūni plankumi. Šīs ir saules apdeguma vietas, kur auga audi ir neatgriezeniski bojāti. Šie plankumi neatgūs savu zaļo krāsu un paliks kā rētas uz lapām. Smagos gadījumos visa lapa var kļūt sausa, brūna un trausla. Saules apdegumi visbiežāk rodas, ja augs tiek pēkšņi pārvietots no ēnas uz spožu sauli bez pakāpeniskas pieradināšanas.
Pārmērīga saule var arī izraisīt auga dehidratāciju. Karstie saules stari paātrina ūdens iztvaikošanu no lapām un augsnes. Augs var izskatīties savītis, lapas var kļūt plānākas un saritināties, pat ja augsne ir mitra. Tas notiek tāpēc, ka saknes nespēj uzsūkt ūdeni pietiekami ātri, lai kompensētu tā zudumu caur lapām. Ilgstoša atrašanās pārmērīgā saulē un karstumā var novājināt augu un padarīt to uzņēmīgāku pret kaitēkļiem.
Ja pamani, ka tavas alvejas lapas sāk mainīt krāsu uz sarkanīgu vai brūnu, nekavējoties pārvieto to uz vietu, kas ir aizsargāta no tiešiem pusdienlaika saules stariem. Nodrošini tam spilgtu, bet izkliedētu gaismu. Pēc pārvietošanas uz piemērotāku vietu augam vajadzētu pakāpeniski atgūt savu dabisko zaļo krāsu dažu nedēļu laikā, lai gan apdegušie plankumi paliks. Turpmāk esi uzmanīgāks ar tiešas saules iedarbību, īpaši vasaras karstākajos mēnešos.
Mākslīgais apgaismojums
Mākslīgais apgaismojums var būt lielisks risinājums gadījumos, kad dabiskās gaismas nav pietiekami, lai nodrošinātu alvejas labsajūtu. Tas ir īpaši noderīgi ziemas mēnešos, dzīvokļos ar logiem uz ziemeļu pusi vai jebkurā citā tumšā vietā. Lai mākslīgais apgaismojums būtu efektīvs, ir svarīgi izvēlēties pareizo lampas veidu un nodrošināt pareizu gaismas ilgumu un intensitāti. Ne visas spuldzes ir piemērotas augu audzēšanai.
Vislabākā izvēle ir speciālās augu lampas jeb fitolampas, kas izstaro pilna spektra gaismu, kas ir vislīdzīgākā dabiskajai saules gaismai. Šīs lampas nodrošina gan zilo, gan sarkano gaismas spektru, kas ir vissvarīgākie fotosintēzei un augu attīstībai. Var izmantot arī parastās dienasgaismas (fluorescences) spuldzes ar “cool white” vai “daylight” marķējumu, jo tās arī izstaro augiem piemērotu gaismas spektru. Kvēlspuldzes nav piemērotas, jo tās izdala pārāk daudz siltuma un nepietiekami daudz gaismas pareizajā spektrā.
Lampu nepieciešams novietot relatīvi tuvu augam, bet ne tik tuvu, lai tas pārkarstu. Optimālais attālums ir atkarīgs no lampas jaudas un veida, bet parasti tas ir no 15 līdz 30 centimetriem virs auga. Jo tālāk lampa atrodas, jo mazāka ir gaismas intensitāte, kas sasniedz augu. Lampai vajadzētu būt ieslēgtai apmēram 12-14 stundas dienā, lai imitētu dabisko dienas ciklu. Nav ieteicams atstāt lampu ieslēgtu 24 stundas diennaktī, jo arī augiem ir nepieciešams tumsas periods atpūtai.
Izmantojot mākslīgo apgaismojumu, ir svarīgi atcerēties, ka augs turpinās augt aktīvāk nekā tumšos apstākļos, tāpēc tam būs nepieciešams arī vairāk ūdens. Laistīšanas režīms jāpielāgo auga augšanas tempam. Regulāri novēro augu, lai pārliecinātos, ka tas saņem optimālu gaismas daudzumu. Ja tas joprojām stīdzē, lampa varētu būt pārāk tālu vai nepietiekami jaudīga. Ja parādās apdeguma pazīmes, lampa ir pārāk tuvu.
