Lai gan Āzijas komelīna tiek uzskatīta par ļoti izturīgu un mazprasīgu augu, kas reti cieš no nopietnām problēmām, tā tomēr nav pilnībā pasargāta no dažādām slimībām un kaitēkļiem. Lielākoties problēmas rodas tad, ja augam nav nodrošināti optimāli augšanas apstākļi, piemēram, ja tas cieš no pārmērīga mitruma, barības vielu trūkuma vai aug pārāk blīvā stādījumā. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu augu veselīgu un dekoratīvu. Regulāra augu apskate un profilaktisku pasākumu veikšana palīdzēs novērst vairumu problēmu, pirms tās kļuvušas nopietnas. Zinot, ar ko var nākties saskarties, tu būsi labāk sagatavots un spēsi efektīvi aizsargāt savus stādījumus.
Visbiežākās problēmas, kas saistītas ar Āzijas komelīnu, ir fizioloģiskas dabas, ko izraisa nepareiza kopšana. Piemēram, lapu dzeltēšana var liecināt gan par pārlaistīšanu, kas izraisa sakņu puvi, gan par barības vielu, īpaši slāpekļa, trūkumu. Savukārt lapu galu apkalšana un brūnēšana visbiežāk norāda uz nepietiekamu laistīšanu vai pārāk sausu gaisu. Vāja ziedēšana vai tās trūkums var būt sekas nepietiekamam apgaismojumam vai pārmērīgai mēslošanai ar slāpekli. Pirms ķerties pie ķīmiskiem līdzekļiem, vienmēr ir vērts pārskatīt un koriģēt auga kopšanas režīmu.
No slimībām visbiežāk sastopamas ir dažādas sēnīšu izcelsmes infekcijas, kas attīstās pārmērīga mitruma un sliktas gaisa cirkulācijas apstākļos. Pie tām pieder, piemēram, miltrasa, kas uz lapām veido baltu, miltveida aplikumu, un dažādas lapu plankumainības, kas izpaužas kā tumši plankumi uz lapām. Lai no tām izvairītos, ir svarīgi nodrošināt, ka augi nav sastādīti pārāk biezi, un laistīt tos no rīta, lejot ūdeni tieši uz augsnes, nevis uz lapām. Ja infekcija jau ir parādījusies, slimos auga daļas nekavējoties jānoņem un jāiznīcina.
Starp kaitēkļiem vislielāko postu Āzijas komelīnai var nodarīt gliemji un kailgliemeži, kuriem ļoti garšo tās sulīgās lapas. Īpaši aktīvi tie ir mitrā laikā un naktīs, atstājot aiz sevis neregulāras formas caurumus lapās un gļotu pēdas. Ar tiem var cīnīties, nolasot tos ar rokām, izliekot lamatas vai izmantojot speciālus granulu veida līdzekļus. Dažkārt uz jaunajiem dzinumiem un lapu apakšpusē var savairoties arī laputis, kas sūc auga sulu un deformē lapas. Laputis var apkarot, apsmidzinot augu ar ūdens strūklu vai izmantojot zaļo ziepju šķīdumu.
Biežāk sastopamās slimības
Viena no slimībām, kas var skart Āzijas komelīnu, ir īstā miltrasa. Tā ir sēnīšu slimība, kas visbiežāk attīstās karstā un mitrā laikā, īpaši, ja stādījumi ir pārāk biezi un trūkst gaisa cirkulācijas. Tās raksturīgākā pazīme ir balts vai pelēcīgs, miltiem līdzīgs aplikums uz lapu virspuses, stublājiem un dažreiz arī ziediem. Ar laiku aplikums kļūst biezāks, un zem tā lapas sāk dzeltēt un atmirt. Stipras infekcijas gadījumā augs tiek novājināts, un tā dekorativitāte ievērojami samazinās. Lai cīnītos ar miltrasu, ir svarīgi noņemt un iznīcināt visas inficētās auga daļas, kā arī retināt stādījumus, lai uzlabotu gaisa plūsmu.
Lapu plankumainības ir vēl viena sēnīšu slimību grupa, kas var ietekmēt komelīnu. Tās izpaužas kā dažāda izmēra un formas plankumi uz lapām – tie var būt brūni, melni vai violeti, bieži ar tumšāku apmali. Slimībai progresējot, plankumi saplūst, un inficētās lapas nokalst un nobirst. Šīs slimības arī visbiežāk attīstās mitros apstākļos, kad uz lapām ilgstoši saglabājas mitrums. Profilaksei ir svarīgi izvairīties no lapu slapināšanas laistīšanas laikā un nodrošināt labu ventilāciju. Ja slimība parādās, inficētās lapas ir jānoņem. Smagākos gadījumos var lietot fungicīdus.
Sakņu puve ir viena no bīstamākajām problēmām, ko parasti izraisa pārmērīga laistīšana un slikta augsnes drenāža. Augsne, kas ilgstoši ir pārmirkusi, neļauj saknēm elpot, un tajā sāk attīstīties patogēnās sēnes, kas uzbrūk sakņu sistēmai. Pirmās pazīmes virszemē ir auga vīšana pat mitrā augsnē, lapu dzeltēšana un augšanas apstāšanās. Izrokot augu, var redzēt, ka saknes ir kļuvušas brūnas, mīkstas un viegli atdalās. Ja sakņu puve ir sākusies, glābt augu ir ļoti grūti. Galvenais ir profilakse – nodrošināt labi drenētu augsni un nepārlaistīt.
Lai gan retāk, komelīnu var skart arī vīrusu slimības. Vīrusu infekcijas parasti izpaužas kā lapu mozaīkveida krāsojums, deformācija, augšanas kropļojumi vai svītras uz ziediem. Vīrusus parasti pārnēsā kukaiņi, piemēram, laputis, vai arī tie var izplatīties ar inficētiem dārza instrumentiem. Diemžēl pret vīrusu slimībām nav efektīvu ārstēšanas metožu. Ja ir aizdomas par vīrusu, inficētais augs ir nekavējoties jāizrok un jāiznīcina, lai novērstu slimības izplatīšanos uz citiem augiem.
Tipiskākie kaitēkļi un to identifikācija
Gliemji un kailgliemeži ir vieni no lielākajiem Āzijas komelīnas cienītājiem. Šie mīkstmieši ir īpaši aktīvi naktīs un mitrā laikā. To klātbūtni nodod neregulāras formas caurumi, kas izgrauzti lapās, un sudrabainas gļotu sliedes uz auga un augsnes. Dienas laikā tie slēpjas mitrās, ēnainās vietās – zem lapām, akmeņiem vai augu mulčas. Lai gan nelieli bojājumi auga veselību neietekmē, masveida uzbrukums var ievērojami sabojāt auga izskatu un pat iznīcināt jaunus, mazus stādiņus.
Laputis ir sīki, bumbierveida kukaiņi, kas parasti pulcējas kolonijās uz jauno dzinumu galiem un lapu apakšpusē. Tās var būt dažādās krāsās – zaļas, melnas vai dzeltenas. Laputis ar savu snuķīti caurdur auga audus un sūc sulu, kā rezultātā lapas un dzinumi deformējas, sačokurojas un pārstāj augt. Sūcot sulu, tās izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par “medus rasu”, uz kura bieži attīstās melnā kvēpsarma, kas traucē fotosintēzei. Turklāt laputis var pārnēsāt dažādas vīrusu slimības.
Tīklērces ir ļoti sīki, zirnekļveidīgi kaitēkļi, kurus ar neapbruņotu aci ir grūti saskatīt. Tās parasti uzturas lapu apakšpusē un veido smalku tīmekli. Tīklērces, tāpat kā laputis, sūc augu sulu, izraisot sīku, dzeltenīgu vai sudrabainu plankumu parādīšanos uz lapu virsmas. Stipras invāzijas gadījumā lapas kļūst dzeltenas, sausas un nobirst. Tīklērcēm īpaši patīk karsts un sauss laiks, tāpēc regulāra augu rasināšana var palīdzēt novērst to savairošanos.
Dažkārt komelīnu var bojāt arī tripši. Tie ir sīki, slaidi kukaiņi ar bārkstainiem spārniem, kas arī barojas ar augu sulu. To bojājumi izpaužas kā sudrabaini plankumi vai svītras uz lapām un ziediem, kā arī mazi, melni ekskrementu punktiņi. Tripši var izraisīt arī ziedu un lapu deformāciju. Šie kaitēkļi ir diezgan kustīgi un var ātri pārvietoties no viena auga uz otru. To savlaicīgai atklāšanai var izmantot dzeltenos līmes vairogus.
Profilaktiskie pasākumi aizsardzībai
Labākā cīņa ar slimībām un kaitēkļiem ir to profilakse. Viens no svarīgākajiem profilakses pasākumiem ir pareizas agrotehnikas ievērošana. Jau no paša sākuma izvēlies veselīgus un spēcīgus stādus un stādi tos piemērotā vietā, kur ir pietiekami daudz gaismas un laba gaisa cirkulācija. Nestādi Āzijas komelīnu pārāk blīvi, jo tas veicina mitruma uzkrāšanos un rada labvēlīgus apstākļus sēnīšu slimību attīstībai. Nodrošini augam sabalansētu mēslošanu un pareizu laistīšanu, jo veselīgs un spēcīgs augs ir daudz izturīgāks pret dažādām problēmām.
Regulāri uzturi kārtību dobēs. Savāc un iznīcini nobirušās lapas un citus augu atliekas, jo tajās var pārziemot slimību ierosinātāji un kaitēkļu oliņas. Savlaicīgi izravē nezāles, jo tās ne tikai konkurē ar komelīnu par resursiem, bet arī var kalpot par patvērumu kaitēkļiem. Veic regulāru sanitāro apgriešanu, noņemot visas bojātās, slimās vai nodzeltējušās auga daļas. Vienmēr izmanto tīrus un asus dārza instrumentus, lai neizplatītu infekcijas no viena auga uz otru.
Veicini dabisko ienaidnieku klātbūtni savā dārzā. Mārītes un to kāpuri ir lieliski laputu iznīcinātāji, zeltactiņas barojas gan ar laputīm, gan tīklērcēm, bet spīļastes palīdzēs cīņā ar laputīm. Lai piesaistītu šos derīgos kukaiņus, stādi dārzā dažādus ziedošus augus, piemēram, dilles, koriandru, kliņģerītes vai ehinācijas. Izvairies no plaša spektra insekticīdu lietošanas, jo tie iznīcina ne tikai kaitēkļus, bet arī to dabiskos ienaidniekus, izjaucot dārza ekoloģisko līdzsvaru.
Regulāri novēro savus augus. Vismaz reizi nedēļā velti laiku, lai rūpīgi apskatītu savas komelīnas, pievēršot uzmanību lapu apakšpusei, jaunajiem dzinumiem un augšanas punktiem. Jo ātrāk tu pamanīsi problēmu, jo vieglāk to būs atrisināt. Agrīnā stadijā ar lielāko daļu kaitēkļu var tikt galā mehāniski – nolasot tos ar rokām vai noskalojot ar ūdens strūklu. Savlaicīga slimību pazīmju atklāšana ļauj noņemt inficētās daļas, pirms slimība ir paspējusi izplatīties pa visu augu.
Bioloģiskās apkarošanas metodes
Ja profilaktiskie pasākumi nav bijuši pietiekami efektīvi un ir parādījušies kaitēkļi, pirms ķerties pie ķīmijas, ir vērts izmēģināt videi draudzīgākas bioloģiskās apkarošanas metodes. Pret laputīm un tīklērcēm ļoti labi palīdz zaļo ziepju šķīdums. Izšķīdini apmēram 15-20 gramus zaļo ziepju vienā litrā silta ūdens un ar šo šķīdumu apsmidzini augus, īpaši rūpīgi apstrādājot lapu apakšpuses. Šķīdums pārklāj kaitēkļus ar plānu kārtiņu, kas apgrūtina to elpošanu. Procedūru atkārto pēc dažām dienām, ja nepieciešams.
Cīņai ar gliemjiem un kailgliemežiem var izmantot dažādas viltības. Ap augiem var izkaisīt barjeru no sasmalcinātām olu čaumalām, zāģu skaidām, pelniem vai kafijas biezumiem – asās un sausās virsmas gliemežiem nepatīk. Efektīvas ir arī alus lamatas: zemē ieroc nelielu trauciņu, lai tā malas būtu vienā līmenī ar zemi, un ielej tajā nedaudz alus. Gliemežus pievilina alus smarža, tie iekrīt traukā un noslīkst. Regulāri pārbaudi un iztīri lamatas.
Pret sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasu, sākuma stadijā var palīdzēt mājas līdzekļi. Piemēram, sodas šķīdums: vienu tējkaroti dzeramās sodas un dažus pilienus šķidro ziepju izšķīdina vienā litrā ūdens. Ar šo maisījumu apsmidzina slimības skartos augus. Vēl viena iespēja ir piena vai sūkalu šķīdums, ko atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10 un lieto smidzināšanai. Šie līdzekļi maina lapu virsmas pH līmeni, padarot to nelabvēlīgu sēnīšu attīstībai.
Ja ir nepieciešami spēcīgāki līdzekļi, veikalos ir pieejami arī bioloģiskie insekticīdi un fungicīdi. Piemēram, nīma eļļas preparāti ir efektīvi pret daudziem kaitēkļiem (laputīm, tīklērcēm, tripšiem) un tiem piemīt arī fungicīdiska iedarbība. Preparāti, kas satur baktēriju Bacillus thuringiensis, ir efektīvi pret dažādu tauriņu kāpuriem. Vienmēr rūpīgi izlasi un ievēro lietošanas instrukciju, lai nekaitētu sev un videi. Bioloģiskie līdzekļi parasti ir jālieto atkārtoti, jo to iedarbība nav tik ilgstoša kā ķīmiskajiem pesticīdiem.
