Veiksmīga Irānas sīpola jeb Allium aflatunense pārziemošana ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu tā ilgmūžību un ikgadēju, krāšņu ziedēšanu. Lai gan šis augs ir diezgan aukstumizturīgs un Latvijas klimatiskajos apstākļos parasti spēj pārziemot augsnē, ir vairāki svarīgi aspekti, kas jāņem vērā, lai pasargātu sīpolus no sala, pārmērīga mitruma un citiem nelabvēlīgiem ziemas apstākļiem. Pareiza sagatavošanās rudenī un piemērotas ziemošanas metodes izvēle ir atslēga uz to, lai pavasarī jūsu sīpoli pamostos spēcīgi, veselīgi un gatavi veidot iespaidīgas ziedkopas. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kā sagatavot Irānas sīpolus ziemai un kādi ir labākie veidi to pārziemināšanai.
Sagatavošanās ziemai sākas jau vasarā, tūlīt pēc ziedēšanas perioda beigām. Šajā laikā auga galvenais uzdevums ir novirzīt visas barības vielas no lapām uz sīpolu, lai tas uzkrātu spēkus ziemas miera periodam un nākamās sezonas augšanai. Tāpēc ir kritiski svarīgi ļaut lapām pilnībā nodzeltēt un nokalst dabiskā ceļā. Nekādā gadījumā nedrīkst nogriezt zaļās vai pat dzeltēt sākušās lapas, jo tas pārtrauks barības vielu plūsmu uz sīpolu un būtiski to novājinās. Kad lapas ir pilnībā nokaltušas un viegli atdalās, tās var noņemt.
Pēc lapu nokalšanas ir jāpārtrauc jebkāda laistīšana. Irānas sīpolam ir nepieciešams sauss un silts miera periods, lai sīpols pareizi nobriestu. Pārmērīgs mitrums vasaras beigās un rudenī var izraisīt priekšlaicīgu augšanas atsākšanos vai, kas ir vēl sliktāk, veicināt puves attīstību. Ja rudens ir ļoti lietains, ir svarīgi, lai augsne ap sīpoliem būtu ļoti labi drenēta, lai novērstu ūdens sastrēgšanos. Tieši ziemas mitrums, nevis sals, ir lielākais Irānas sīpolu ienaidnieks.
Rudenī, pirms sala iestāšanās, ir ieteicams sakopt dobi. Novāciet visas nezāles un augu atliekas, kas var kalpot par patvērumu slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem ziemošanas laikā. Ja augsne ap sīpoliem ir sablīvējusies, to var uzmanīgi uzirdināt, cenšoties netraumēt sīpolus. Šajā laikā var arī uzbērt nelielu kārtu komposta, kas kalpos gan kā viegls piesegums, gan kā barības vielu avots pavasarī.
Izvēle, vai atstāt sīpolus ziemot augsnē vai tos izrakt, ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no jūsu reģiona klimatiskajiem apstākļiem, augsnes tipa un no tā, cik ilgi sīpoli aug vienā vietā. Ja augsne ir viegla, labi drenēta un ziema nav pārlieku barga, sīpoli lieliski pārziemos augsnē. Tomēr smagās, mitrās augsnēs vai reģionos ar ļoti bargām, bezsniega ziemām var būt drošāk sīpolus izrakt un uzglabāt telpās.
Ziemošana augsnē ar piesegumu
Visbiežāk Irānas sīpolus atstāj ziemot tieši dobē. Tā ir dabiskākā un vienkāršākā metode. Tomēr, lai pasargātu sīpolus no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, īpaši no krasām temperatūras svārstībām un dziļa sasaluma bezsniega periodos, ir ieteicams izmantot piesegumu. Sniega sega ir labākais dabiskais izolators, bet mēs nevaram uz to vienmēr paļauties. Tāpēc papildu mulčēšana ir ļoti ieteicama.
Piesegšanu veic vēlā rudenī, kad augsnes virskārta sāk sasalst, parasti novembra beigās vai decembra sākumā. Nevajadzētu steigties ar piesegšanu pārāk agri, kamēr zeme vēl nav sasalusi, jo tas var izraisīt sīpolu izsušanu un veicināt grauzēju apmešanos siltajā mulčas slānī. Mulčas slānim jābūt pietiekami biezam, aptuveni 5-10 centimetri.
Kā mulčēšanas materiālu var izmantot dažādas organiskas vielas. Lieliski noder sausa, neitralizēta kūdra, kas ir gaisīga un labi saglabā siltumu. Var izmantot arī sausas koku lapas (izņemot ozola un valrieksta lapas, kas satur tanīnus), salmus, kompostu vai priežu mizas. Virs mulčas slāņa var uzlikt egļu vai priežu zarus, kas palīdzēs aizturēt sniegu un pasargās mulču no vēja.
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un sala draudi ir garām, piesegums ir laicīgi jānoņem. Parasti to dara aprīļa sākumā. Ja piesegumu noņems pārāk vēlu, augsne zem tā lēnāk iesils, un jaunie asni var sākt “sautināties” un izstīdzēt gaismas meklējumos. Pēc mulčas noņemšanas augsnes virskārtu var viegli uzirdināt, lai nodrošinātu labāku gaisa piekļuvi saknēm.
Sīpolu izrakšana un uzglabāšana
Alternatīva metode ziemošanai ir sīpolu izrakšana un uzglabāšana telpās. Šī metode ir ieteicama, ja augsne jūsu dārzā ir smaga un mitra, un pastāv liels risks, ka sīpoli ziemā varētu izpūt. Tāpat sīpolus ir vērts izrakt ik pēc 3-4 gadiem, lai sadalītu saaugušos cerus, atdalītu vairsīpoliņus un pārstādītu tos jaunā, ar barības vielām bagātā vietā. Tas palīdz atjaunot stādījumus un saglabāt ziedēšanas krāšņumu.
Labākais laiks sīpolu izrakšanai ir vasaras vidus, kad lapas ir pilnībā nodzeltējušas un nokaltušas. Ar dārza dakšām uzmanīgi izceliet sīpolu ceru, cenšoties tos netraumēt. Notīriet no tiem lieko zemi, bet nemazgājiet. Pēc tam sīpolus nepieciešams kārtīgi apžāvēt. Novietojiet tos vienā kārtā kastītēs vai uz avīzēm siltā, sausā, labi vēdināmā un no tiešiem saules stariem pasargātā vietā, piemēram, šķūnī vai zem nojumes. Žāvēšana parasti ilgst vairākas nedēļas.
Kad sīpoli ir pilnībā apžuvuši, no tiem notīra atlikušo zemi un vecās saknes, kā arī uzmanīgi atdala vairsīpoliņus. Šajā brīdī ir svarīgi pārbaudīt katru sīpolu. Izmetiet visus mīkstos, bojātos vai slimību pazīmes uzrādošos sīpolus. Uzglabāšanai atstājiet tikai veselīgus un stingrus eksemplārus. Šķirojiet sīpolus pēc izmēra – tas palīdzēs plānot stādījumus nākamajā rudenī.
Uzglabājiet sīpolus sausā, tumšā un vēsā, bet no sala pasargātā telpā. Optimālā uzglabāšanas temperatūra ir ap 15-18°C. Svarīga ir laba ventilācija, lai novērstu pelējuma veidošanos. Sīpolus var glabāt koka vai plastmasas kastēs ar ventilācijas atverēm, tīkla maisos vai pat vecās neilona zeķubiksēs, kas nodrošina lielisku gaisa cirkulāciju. Regulāri, apmēram reizi mēnesī, pārbaudiet uzglabātos sīpolus un izņemiet bojātos.
Aizsardzība pret grauzējiem
Ziemā, kad barības ir maz, dārza sīpolpuķes var kļūt par vieglu laupījumu dažādiem grauzējiem, piemēram, lauku pelēm, strupastēm vai ūdensžurkām. Tie var nodarīt ievērojamus postījumus, apgraužot vai pilnībā apēdot zemē palikušos sīpolus. Tāpēc ir svarīgi padomāt par aizsardzības pasākumiem, īpaši, ja zināt, ka jūsu dārzā šī problēma ir aktuāla.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā pasargāt sīpolus, ir stādīt tos īpašos stādāmajos grozos. Tie parasti ir izgatavoti no plastmasas vai smalka metāla sieta un tiek ierakti zemē. Sīpoli tiek stādīti groza iekšpusē. Grozs fiziski neļauj grauzējiem piekļūt sīpoliem no apakšas un sāniem. Šī metode ir īpaši noderīga, stādot vērtīgākas šķirnes vai mazākas sīpolu grupas.
Var izmantot arī dažādus dabiskus atbaidīšanas līdzekļus. Daudzi dārznieki iesaka stādīt Irānas sīpolus blakus augiem, kuru smarža nepatīk grauzējiem. Piemēram, ķeizariskā fritilārija (Fritillaria imperialis) izdala specifisku aromātu, kas atbaida peles. Tāpat var mēģināt mulčas materiālam pievienot kaut ko asu un smaržīgu, piemēram, sasmalcinātas egļu vai priežu skujas.
Ja grauzēju ir ļoti daudz, var nākties izmantot slazdus vai indes ēsmas, taču ar tām jābūt ļoti uzmanīgiem, lai nekaitētu mājdzīvniekiem un citiem dārza iemītniekiem. Vienmēr rūpīgi izlasiet un ievērojiet lietošanas instrukciju. Regulāra sniega pieblīvēšana ap dobēm arī var apgrūtināt grauzēju pārvietošanos zem sniega segas un piekļuvi sīpoliem.
