Lai gan skaistā sirdszālīte (Dicentra formosa) ir pazīstama kā diezgan aukstumizturīgs daudzgadīgs augs, kas spēj pārziemot lielākajā daļā klimatisko zonu, pareiza sagatavošana ziemai var nodrošināt tā veiksmīgu atmošanos pavasarī un vēl krāšņāku ziedēšanu. Īpaši svarīgi tas ir jauniem, nesen iestādītiem augiem, kā arī reģionos ar bargām, bezsniega ziemām, kur kailsals var bojāt augsnes virskārtā esošos sakneņus. Pārziemošanas process šim augam sākas jau vasaras vidū, kad tas dabiski pāriet miera periodā. Izpratne par šo dabisko ciklu un dažu vienkāršu sagatavošanas darbu veikšana rudenī palīdzēs aizsargāt augu un nodrošināt tā ilggadību dārzā.
Pēc noziedēšanas, kas parasti notiek vasaras sākumā, skaistās sirdszālītes virszemes daļa sāk pakāpeniski dzeltēt un atmirt. Šis ir ļoti svarīgs posms, kura laikā augs uzkrāj barības vielas un enerģiju savos sakneņos, lai sagatavotos ziemas miera periodam un nākamā gada augšanai. Ir būtiski ļaut šim procesam noritēt dabiski un nenogriezt lapotni, kamēr tā nav pilnībā nokaltusi. Pārāk agra lapu nogriešana var ievērojami novājināt augu, samazinot tā ziemcietību un ziedēšanas potenciālu nākamajā pavasarī.
Kad lapotne ir pilnībā nokaltusi, to var droši nogriezt līdz zemes līmenim. Tas ne tikai uzlabo dobju vizuālo izskatu, bet arī palīdz novērst slimību un kaitēkļu pārziemošanu vecajās augu daļās. Šo darbu parasti veic vēlu vasarā vai rudenī. Pēc lapotnes nogriešanas augs ir gatavs ziemas mieram. Papildu laistīšana vai mēslošana rudenī nav nepieciešama un var būt pat kaitīga, jo tas var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest pirms sala un apsals.
Galvenais ziemošanas sagatavošanas pasākums ir auga piesegšana jeb mulčēšana. Tas ir īpaši svarīgi reģionos ar mainīgām ziemām, kur sala periodi mijas ar atkušņiem, un ziemās ar plānu sniega segu. Mulčas kārta palīdz pasargāt sakneņus no krasām temperatūras svārstībām, novērš augsnes izcilāšanos sala ietekmē un pasargā no izžūšanas aukstā, vējainā laikā. Pareizi sagatavots augs spēs veiksmīgi pārciest pat bargu ziemu un pavasarī atkal atdzimt visā savā krāšņumā.
Rudens kopšanas darbi
Rudens ir izšķirošs laiks, lai sagatavotu skaisto sirdszālīti ziemai. Galvenais uzdevums ir ļaut augam pabeigt savu dabisko veģetācijas ciklu. Pēc noziedēšanas vasaras sākumā, auga lapotne pakāpeniski sāk zaudēt savu dekorativitāti, dzeltēt un nokalst. Šajā periodā ir ļoti svarīgi pretoties vēlmei sakopt dobi un nogriezt neglītās lapas. Caur šīm lapām augs turpina fotosintēzes procesu, uzkrājot enerģiju biezajos sakneņos, kas ir vitāli svarīgi ziemas pārcietšanai un nākamās sezonas augšanai. Šis process parasti noslēdzas vasaras beigās vai agrā rudenī.
Kad lapotne ir pilnībā brūna un sausa, to var droši nogriezt. Izmantojot asas dārza šķēres vai sirpi, nogrieziet visus atmirušos stublājus un lapas līdz pat zemes līmenim. Šis sanitārais pasākums palīdz uzturēt dobi tīru un samazina risku, ka uz vecajām augu daļām varētu pārziemot slimību ierosinātāji, piemēram, sēnīšu sporas, vai kaitēkļu oliņas. Savāktās augu atliekas ir ieteicams sadedzināt vai izmest, nevis likt kompostā, it īpaši, ja vasaras laikā uz auga bija manāmas kādas slimību pazīmes.
Pēc lapotnes nogriešanas ir ieteicams sakopt augsni ap auga pamatni. Uzmanīgi izravējiet visas nezāles, kas varētu konkurēt ar sirdszālīti par barības vielām nākamajā pavasarī un kalpot par patvērumu kaitēkļiem ziemā. Viegla augsnes uzrušināšana ap ceru var uzlabot aerāciju, taču tas jādara uzmanīgi, lai nebojātu seklās saknes. Šajā laikā nav nepieciešams augu mēslot, jo tas var stimulēt nevēlamu augšanu pirms ziemas.
Rudenī ir arī piemērots laiks, lai plānotu un nepieciešamības gadījumā pārstādītu vai sadalītu pārāk saaugušus cerus. Ja tas tiek darīts, tad to vajadzētu veikt vismaz mēnesi pirms pastāvīga sala iestāšanās, lai jaunie stādi paspētu iesakņoties. Jauniem, rudenī stādītiem augiem būs nepieciešama īpaši rūpīga piesegšana pirmajā ziemā, jo to sakņu sistēma vēl nebūs pilnībā nostiprinājusies un tie būs jutīgāki pret salu.
Piesegšanas nozīme un materiāli
Piesegšana jeb mulčēšana ir vissvarīgākais solis skaistās sirdszālītes sagatavošanā ziemai, īpaši jaunajiem augiem un reģionos ar neparedzamām ziemām. Galvenais mulčēšanas mērķis nav sasildīt augu, bet gan izolēt augsni, pasargājot to no krasām temperatūras svārstībām. Ziemā, kad sala periodi mijas ar atkušņiem, augsne vairākkārt sasalst un atkūst, kas var izraisīt augsnes cilāšanos. Šis process var izspiest auga saknes virspusē, pakļaujot tās salam un izžūšanai. Bieza mulčas kārta palīdz uzturēt stabilāku augsnes temperatūru un novērš šo problēmu.
Vēl viena svarīga mulčas funkcija ir aizsardzība pret kailsalu. Sniega sega ir labākais dabiskais izolators, kas pasargā augus no stipra sala. Tomēr ziemās, kad sniega ir maz vai tā nav nemaz, kailsals var dziļi sasaldēt augsni un bojāt pat ziemcietīgu augu saknes. Mulčas kārta šādā situācijā darbojas kā mākslīga sniega sega, nodrošinot nepieciešamo aizsardzību. Tā arī palīdz saglabāt augsnē mitrumu, pasargājot saknes no izžūšanas aukstā un vējainā laikā.
Piesegšanai vislabāk izmantot vieglus, gaisu caurlaidīgus organiskos materiālus. Lieliski noder sausas koku lapas (īpaši ozola vai kļavas), priežu skujas, kūdra, salmi vai rupja komposta kārta. Šie materiāli labi izolē, bet neļauj augam izsust zem segas siltākās dienās. Jāizvairās no smagiem un blīviem materiāliem, piemēram, svaigām zāģu skaidām vai kūtsmēsliem, kas var sablīvēties, aizturēt pārāk daudz mitruma un veicināt puves attīstību.
Piesegšanu veic vēlu rudenī, pēc tam, kad augsnes virskārta jau ir sasalusi. Ja augu nosedz pārāk agri, kamēr zeme vēl ir silta, tas var radīt ideālus apstākļus peļveidīgajiem grauzējiem, kas zem mulčas var ierīkot midzeņus un apgrauzt auga sakneņus. Uzberiet ap auga pamatni apmēram 10-15 cm biezu mulčas kārtu. Papildu aizsardzībai virs mulčas var uzlikt egļu zarus, kas palīdzēs aizturēt sniegu un pasargās no grauzējiem.
Pavasara atsegšana un pirmā kopšana
Pavasarī, kad ziema sāk atkāpties, ir svarīgi laikus noņemt ziemas piesegumu. Pareizs laiks šim darbam ir tikpat svarīgs kā pareiza piesegšana rudenī. Ja piesegumu noņem pārāk agri, kad vēl ir iespējamas stipras pavasara salnas, jaunie, maigie asni var apsalt. Savukārt, ja piesegumu atstāj pārāk ilgi, augs zem tā var sākt “svīst”, pārkarst saulē un kļūt par vieglu mērķi puvei un citām slimībām. Turklāt biezā mulčas kārtā var iemitināties gliemeži.
Vislabākais laiks ziemas mulčas noņemšanai ir tad, kad sniegs ir nokusis un augsne sāk atkust, bet augs vēl nav sācis aktīvi augt. Parasti tas ir aprīļa sākumā vai vidū. Piesegumu ieteicams noņemt pakāpeniski, vairāku dienu laikā, lai augs varētu lēnām pierast pie mainīgajiem apstākļiem – spilgtākas saules un vēsāka gaisa. To var darīt mākoņainā dienā, lai izvairītos no strauja šoka jaunajiem dzinumiem.
Mulčas materiālu, piemēram, lapas un salmus, uzmanīgi noņem no auga pamatnes. Ja kā mulča tika izmantots komposts vai kūdra, daļu no tās var atstāt un viegli iestrādāt augsnes virskārtā ap augu – tas kalpos kā pirmais pavasara mēslojums. Pēc atsegšanas augsne ap augu ir jāattīra no pērnā gada atliekām un jāpārbauda, vai nav parādījušies pirmie nezāļu asni.
Pēc atsegšanas, kad parādās pirmie jaunie dzinumi, ir laiks veikt pirmo pavasara mēslošanu, ja tas ir nepieciešams. Var izmantot sabalansētu komplekso mēslojumu vai uzklāt jaunu, plānu komposta kārtu. Šajā laikā augam ir nepieciešams papildu spēks, lai ātri attīstītu lapotni un sāktu veidot ziedpumpurus. Sākoties augšanai, ir svarīgi arī sekot līdzi augsnes mitrumam un nepieciešamības gadījumā sākt laistīšanu, īpaši, ja pavasaris ir sauss.
Ziemošana konteineros
Skaistās sirdszālītes audzēšana konteineros uz balkona vai terases kļūst arvien populārāka, taču šādiem augiem ziemošanai ir jāpievērš īpaša uzmanība. Atšķirībā no dārzā augošiem augiem, kuru saknes pasargā liels augsnes apjoms, konteineros augošu augu sakņu sistēma ir daudz vairāk pakļauta sala ietekmei. Augsne nelielā podā var pilnībā sasalt, kas var būt liktenīgi pat aukstumizturīgam augam. Tāpēc konteineraugiem ir nepieciešama papildu aizsardzība.
Ir vairākas metodes, kā nodrošināt sirdszālītes pārziemošanu konteinerā. Viena no drošākajām ir pārvietot konteineru uz neapsildāmu, bet no sala pasargātu telpu, piemēram, garāžu, pagrabu vai vēsu verandu, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (no 0 līdz +5 grādiem). Pirms pārvietošanas auga virszemes daļa ir jānogriež. Ziemas miera periodā augs ir ļoti reti un minimāli jāaplaista, tikai tik daudz, lai sakņu kamols pilnībā neizkalstu.
Ja nav iespējas pārvietot konteineru telpās, to var atstāt ārā, bet ir jāveic īpaši pasākumi, lai pasargātu saknes no sala. Viena no metodēm ir ierakt podu zemē dārzā līdz ar augsnes virsmu. Zemes masa darbosies kā dabīgs izolators. Pirms sala iestāšanās poda virspuse ir jānomulčē ar biezu lapu vai kūdras kārtu. Šī ir ļoti efektīva metode, kas imitē dabiskos augšanas apstākļus.
Ja arī ierakšana nav iespējama, konteiners ir rūpīgi jāsiltina. Podu var ietīt vairākās kārtās ar burbuļplēvi, agrotīklu, džutas audumu vai veciem maisiem. Ir svarīgi nosiltināt ne tikai poda sānus, bet arī apakšu, novietojot to uz putuplasta plāksnes vai koka paliktņa, lai tas nesaskartos ar auksto zemi vai betonu. Pēc ietīšanas auga pamatni podā nomulčē, un visu konstrukciju var papildus nosegt ar egļu zariem. Konteiners jānovieto aizvējā, piemēram, pie ēkas sienas.
