Osteospermum pārziemināšana

Osteospermum, kas nāk no Dienvidāfrikas maigā klimata, mūsu reģiona ziemas apstākļos nespēj izdzīvot atklātā laukā. Tāpēc dārzkopjiem, kas vēlas saglabāt īpaši iepatikušās šķirnes nākamajai sezonai, ir jāapsver tā pārziemināšana telpās. Lai gan daudzi izvēlas audzēt šo augu kā viengadīgu, katru gadu iegādājoties jaunus stādus, veiksmīga pārziemināšana var sniegt lielu gandarījumu un ļaut nākamajā pavasarī iegūt daudz lielāku un spēcīgāku augu, kas ātrāk sāks ziedēt. Process prasa zināmas rūpes un piemērotu apstākļu nodrošināšanu, taču tas nav pārlieku sarežģīts. Galvenais uzdevums ir nodrošināt augam miera periodu vēsos, bet gaišos apstākļos, lai tas varētu atpūsties un uzkrāt spēkus nākamās sezonas augšanas sprādzienam.

Pārziemināšanas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no pareizas auga sagatavošanas un piemērotas ziemošanas vietas izvēles. Nevar vienkārši ienest podu no āra siltā istabā, jo strauja vides maiņa un centrālapkures sausais gaiss augam radīs lielu stresu. Augam ir nepieciešams pakāpenisks pārejas periods un apstākļi, kas imitē tā dabiskā miera perioda vidi. Tas nozīmē vēsumu, kas aptur aktīvu augšanu, un pietiekamu gaismas daudzumu, lai uzturētu minimālas dzīvības funkcijas un novērstu izstīdzēšanu.

Veiksmīga pārziemināšana ne tikai saglabā augu, bet arī sniedz iespēju to pavairot. Pavasarī no pārziemojušā mātesauga var iegūt spēcīgus spraudeņus, tādējādi iegūstot vairākus jaunus stādus bez papildu izmaksām. Šis process ļauj dārzniekam padziļināti izprast auga dzīves ciklu un attīstīt savas prasmes. Turklāt pārziemināts augs, ja tas tiek pareizi kopts, nākamajā sezonā parasti ir daudz robustāks un zied bagātīgāk nekā no jauna iegādāts neliels stāds.

Ir svarīgi atcerēties, ka pārziemināšanas mērķis nav uzturēt augu ziedošu visu ziemu, bet gan saglabāt to dzīvu un veselīgu līdz pavasarim. Ziemas mēneši ir atpūtas laiks. Šajā periodā auga kopšanai jābūt minimālai – ļoti reta laistīšana un nekāda mēslošana. Pārmērīgas rūpes ziemā, īpaši pārlaistīšana, ir visbiežākais iemesls, kāpēc pārziemināšana neizdodas.

Sagatavošanās ziemai

Pirmais solis veiksmīgai pārziemināšanai ir pareizā laika izvēle auga pārvietošanai telpās. Tas jādara pirms pirmajām nopietnajām rudens salnām, parasti septembra beigās vai oktobrī, kad nakts temperatūra stabili sāk tuvoties nullei. Nevajadzētu gaidīt, līdz augs jau ir cietis no sala, jo tas var būt novājināts un sliktāk pārdzīvos ziemu. Izvēlieties veselīgāko un spēcīgāko augu pārziemināšanai. Ja augs ir apsēsts ar kaitēkļiem vai slimo, to nav ieteicams nest telpās, lai neinficētu citus istabas augus.

Pirms pārvietošanas augs ir rūpīgi jāapskata. Noņemiet visus vecos ziedus, pumpurus, bojātās vai slimās lapas un dzinumus. Ja pamanāt kaitēkļus, piemēram, laputis vai tīklērces, augs obligāti jāapstrādā ar piemērotu insekticīdu vēl ārā. Tas ir ļoti svarīgi, lai neievestu kaitēkļus telpās, kur tie siltos apstākļos var strauji savairoties un izplatīties uz citiem augiem. Rūpīga sanitārā apkope pirms ziemošanas ievērojami samazina problēmu risku ziemas mēnešos.

Nākamais svarīgais solis ir auga apgriešana. Dzinumi ir jāsaīsina apmēram par pusi vai pat divām trešdaļām, atstājot īsākus, spēcīgus zarus. Šāda radikāla apgriešana palīdz vairākos veidos: tā samazina auga izmēru, padarot to kompaktāku un vieglāk uzglabājamu, samazina mitruma iztvaikošanu caur lapām un stimulē kuplāku augšanu pavasarī. Apgriešana arī samazina risku, ka uz auga attīstīsies slimības, jo tiek uzlabota gaisa cirkulācija ap atlikušajiem dzinumiem.

Ja Osteospermum auga dobē, tas uzmanīgi jāizrok, cenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku un neskartāku sakņu kamolu. Pēc tam augu iestāda piemērota izmēra podā, izmantojot svaigu, vieglu un labi drenētu substrātu. Pēc pārstādīšanas augu nedaudz aplaista. Ja augs jau auga podā, to var atstāt tajā pašā traukā, ja vien tas nav kļuvis par mazu. Var atsvaidzināt augsnes virskārtu, noņemot veco un uzberot nedaudz jauna substrāta.

Ideāli ziemošanas apstākļi

Ideāla vieta Osteospermum pārziemināšanai ir gaiša un vēsa telpa. Optimālā temperatūra ir no +5 līdz +10 grādiem pēc Celsija. Šāda temperatūra ir pietiekami zema, lai augs pārietu miera stāvoklī un neaugtu, bet pietiekami augsta, lai tas nesasaltu. Piemērotas vietas varētu būt gaišs, neapkurināms pagrabs ar logu, stiklota veranda, lodžija vai garāža, kurā temperatūra nenoslīd zem nulles. Nepiemērotas ir siltas dzīvojamās istabas ar centrālapkuri, jo tur augs turpinās augt, bet gaismas trūkuma dēļ izstīdzēs, kļūs vājš un uzņēmīgs pret slimībām.

Gaisma ir otrs svarīgākais faktors. Lai gan aktīva augšana ziemā nenotiek, augam ir nepieciešama gaisma fotosintēzes procesu uzturēšanai minimālā līmenī. Jo vēsāka ir telpa, jo mazāk gaismas nepieciešams, bet pilnīga tumsa nav pieļaujama. Vislabāk podu novietot pie loga dienvidu vai rietumu pusē. Ja dabiskā apgaismojuma nav pietiekami, var izmantot papildu apgaismojumu ar fitolampām, nodrošinot 10-12 stundu apgaismojumu dienā.

Gaisa mitrumam ziemošanas telpā jābūt mērenam. Pārāk sauss gaiss var veicināt kaitēkļu, piemēram, tīklērču, savairošanos. Savukārt pārāk mitrs gaiss apvienojumā ar vēsumu un sliktu ventilāciju var izraisīt pelējuma un puves attīstību. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt labu gaisa cirkulāciju un regulāri vēdināt telpu, kurā augs ziemo. Augu nevajadzētu novietot pārāk tuvu citiem augiem, lai nodrošinātu brīvu gaisa plūsmu.

Visu ziemas periodu ir svarīgi regulāri, apmēram reizi pāris nedēļās, pārbaudīt auga stāvokli. Jāapskata, vai nav parādījušies kaitēkļi vai slimību pazīmes. Laikus pamanītas problēmas ir vieglāk novērst. Jānoņem visas dzeltējošās vai atmirušās lapas, jo tās var kļūt par infekcijas perēkli. Šāda regulāra uzraudzība palīdzēs nodrošināt, ka augs veiksmīgi sagaidīs pavasari.

Kopšana ziemas periodā

Kopšana ziemas miera periodā ir ļoti minimāla. Galvenais noteikums ir nepārlaistīt. Tā kā augs neatrodas aktīvās augšanas fāzē, tā ūdens patēriņš ir ļoti zems. Augsne podā jāuztur gandrīz sausa, un laistīšana nepieciešama tikai tik daudz, lai pilnībā neizkalstu sakņu kamols. Atkarībā no temperatūras un mitruma telpā, tas var nozīmēt laistīšanu reizi trijās, četrās vai pat vairāk nedēļās. Pirms laistīšanas vienmēr jāpārbauda augsnes mitrums vismaz pāris centimetru dziļumā.

Mēslošana ziemas periodā ir pilnībā jāpārtrauc. Barības vielas augam miera stāvoklī nav nepieciešamas, un to pievadīšana var pat kaitēt, izraisot sāļu uzkrāšanos augsnē un potenciāli bojājot saknes. Mēslošanu atsāk tikai pavasarī, kad augs sāk mosties un parādās jauni dzinumi. Ziemas periods ir paredzēts atpūtai, nevis augšanai.

Ja ziemošanas laikā augs sāk veidot garus, vājus un bālus dzinumus, tā ir droša zīme, ka telpā ir pārāk silts un/vai par maz gaismas. Šādā situācijā, ja iespējams, augs jāpārvieto uz vēsāku un gaišāku vietu. Izstīdzējušos dzinumus var apgriezt. Nav vērts censties uzturēt auga augšanu ziemā, jo šādi dzinumi būs nīkulīgi un nespēs veidot kvalitatīvus ziedus.

Temperatūras kontrole ir būtiska. Jāraugās, lai temperatūra telpā nenoslīdētu zem nulles, bet arī nepārsniegtu ieteicamos +10 līdz +12 grādus. Ja telpā ir lieli temperatūras svārstību riski, piemēram, neapkurināmā garāžā sala laikā, jānodrošina papildu piesegums vai neliels sildītājs, kas uztur minimālo nepieciešamo temperatūru. Stabilitāte ir labāka nekā krasas temperatūras izmaiņas.

Auga “modināšana” pavasarī

Pavasarī, kad dienas kļūst manāmi garākas un saulainākas, parasti martā vai aprīļa sākumā, Osteospermum sāk lēnām mosties no ziemas miera. Šajā laikā to var pārvietot uz nedaudz siltāku un gaišāku vietu, lai stimulētu augšanas procesus. Pakāpeniski jāsāk palielināt laistīšanas biežums, tomēr joprojām ļaujot augsnes virskārtai nedaudz apžūt starp laistīšanas reizēm. Pārāk strauja un bagātīga laistīšana pēc ziemas perioda var kaitēt saknēm.

Kad parādās pirmie jaunie dzinumi, ir laiks veikt atjaunojošu apgriešanu. Visi ziemas laikā izveidojušies vājie, izstīdzējušie dzinumi ir jānogriež. Var saīsināt arī pārējos zarus, lai veidotu kompaktu un kuplu krūma formu. Šī apgriešana stimulē jaunu, spēcīgu dzinumu augšanu no auga pamatnes, uz kuriem vēlāk veidosies ziedi. Nogrieztos, veselīgos dzinumus var izmantot kā spraudeņus jaunu augu pavairošanai.

Pēc apgriešanas un jaunu dzinumu parādīšanās var sākt mēslošanu. Sākotnēji izmanto vāju mēslojuma koncentrāciju, piemēram, pusi no ieteicamās devas. Pirmajās reizēs var lietot mēslojumu ar līdzsvarotu NPK sastāvu vai nedaudz paaugstinātu slāpekļa saturu, lai veicinātu zaļās masas augšanu. Kad augs ir labi saņēmies, var pāriet uz regulāru mēslošanas režīmu, izmantojot mēslojumu ziedošiem augiem.

Pirms auga iznešanas ārā, tas ir pakāpeniski jāpieradina jeb jānorūda pie āra apstākļiem. Sākotnēji augu iznes ārā tikai uz dažām stundām dienā, novietojot to ēnainā, no vēja pasargātā vietā. Pakāpeniski, 1-2 nedēļu laikā, pagarina ārā pavadīto laiku un augu pieradina pie tiešākas saules gaismas. Ārā uz pastāvīgu vietu to var izlikt tikai tad, kad ir pilnībā beigušās pavasara salnas.