Frēziju sakņu sistēma ir īpaši jutīga, un nepiemēroti apstākļi var viegli izraisīt nopietnas problēmas. Pārmērīga laistīšana, stāvošs ūdens un slikti aerēta augsne var veicināt sakņu puves attīstību. Šī slimība izpaužas kā sakņu brūnēšana un mīkstināšanās, kas laika gaitā noved pie auga bojāejas. Lai novērstu sakņu puvi, ir ļoti svarīgi izmantot labi drenētu audzēšanas substrātu, laistīt mēreni un regulāri irdināt augsni.
Papildus sakņu puvei, arī fuzarioze (ko izraisa Fusarium oxysporum f. sp. freesiae) nopietni apdraud frēzijas. Šī sēnīšu slimība var ilgi saglabāties augsnē. Infekcijas rezultātā lapas dzeltē, dzinumi novīst, un augs galu galā iet bojā. Slimības izplatību ir grūti apturēt, tādēļ galvenā uzmanība jāpievērš profilaksei, piemēram, izmantojot dezinficētus darbarīkus un nekavējoties iznīcinot slimos augus.
Saknes var bojāt arī augsnē dzīvojošie kaitēkļi, piemēram, sprakšķu kāpuri un maijvaboļu kāpuri. Šie kaitēkļi, graužot saknes, novājina augu, samazina tā pretošanās spējas un var pavērt ceļu sekundārām infekcijām. Cīņa pret augsnē dzīvojošiem kaitēkļiem ir sarežģīta, taču augsnes dezinfekcija, augsekas ievērošana un bioloģiskās apkarošanas metodes var palīdzēt risināt šo problēmu. Augsnes dezinfekcijas laikā tiek iznīcināti augsnē esošie kaitīgie organismi, tādējādi samazinot infekcijas risku.
Ir vērts pieminēt arī sakņu pangodiņu nematodes, kas ir sīki, ar neapbruņotu aci neredzami organismi. Šīs nematodes veido pangas uz saknēm, tādējādi traucējot ūdens un barības vielu uzņemšanu. Inficētie augi kļūst panīkuši, atpaliek attīstībā, un arī to ziedēšana var būt vājāka. Lai apkarotu nematodes, speciālisti iesaka veikt augsnes dezinfekciju un stādīt rezistentas šķirnes.
Slimības, kas uzbrūk frēziju lapām
Arī frēziju lapas var tikt pakļautas vairākām slimībām, no kurām, iespējams, visizplatītākā ir frēziju rūsa. Šo sēnīšu slimību izraisa Uromyces ģints sēņu sugas. Infekcijas simptomi ir sīki, oranži vai rūsgani brūni plankumi uz lapām, kas vēlāk kļūst redzami arī lapu apakšpusē. Slimībai progresējot, lapas nokalst un nobirst, kas ievērojami samazina auga dekoratīvo vērtību un arī tā ziedēšanas spējas.
Frēzijas var inficēt arī botrītija jeb pelēkā puve, ko izraisa sēne Botrytis cinerea. Šī sēne īpaši strauji izplatās mitrā, vēsā laikā. Uz lapām, stublājiem un ziediem parādās pelēcīgi brūna, pelējumam līdzīga apsarme, kas izraisa augu daļu puvi. Pelēkās puves apkarošanas pamatā ir labas ventilācijas nodrošināšana, pārmērīga mitruma novēršana un slimīgo augu daļu tūlītēja iznīcināšana.
Lapu plankumainība arī var būt bieža problēma frēzijām. Šo slimību var izraisīt dažādas sēnīšu sugas, un arī simptomi var būt dažādi. Parasti uz lapām parādās sīki, dzeltenīgi, brūngani vai melngani plankumi, kas laika gaitā var saplūst un izraisīt lapas atmiršanu. Lai novērstu lapu plankumainību, svarīga ir pareiza augu kopšana, sabalansēta barības vielu piegāde un ventilācija.
Lai gan retāk, frēzijām var rasties arī vīrusu izraisītas slimības. Vīrusu izraisīto slimību simptomi var būt ļoti dažādi, piemēram, mozaīkveida plankumi, lapu deformācija, pundurainība. Pret vīrusu infekcijām nav iespējams tieši cīnīties; vissvarīgākā ir profilakse, bezvīrusu stādmateriāla izmantošana un aizsardzība pret kukaiņiem, kas ir vīrusu pārnēsātāji. Laputis, tripši un ērces, sūcot augu sulu, var izplatīt vīrusus.
Faktori, kas bojā frēziju ziedus
Arī frēziju skaistie ziedi var tikt bojāti, kas ievērojami pasliktina auga dekoratīvo vērtību. Ziedu priekšlaicīgu novīšanu un deformāciju var izraisīt nepiemēroti vides apstākļi, piemēram, pārmērīgs karstums, sauss gaiss, gaismas trūkums vai barības vielu trūkums. Šie faktori novājina augu un padara to uzņēmīgāku pret slimībām un kaitēkļiem.
Iepriekš minētā pelēkā puve (Botrytis) var uzbrukt arī ziediem, īpaši mitrā, vēsā laikā. Uz ziediem parādās pelēcīgi brūna, pelējumam līdzīga apsarme, kas strauji izplatās un izraisa ziedu puvi un nokalšanu. Lai apkarotu pelēko puvi uz ziediem, svarīga ir arī laba ventilācija, pārmērīga mitruma novēršana un slimīgo ziedu tūlītēja iznīcināšana, lai novērstu tālāku izplatīšanos.
Ziedus var bojāt arī tripši. Tie ir sīki, sūcējtipa kukaiņi, kas sūc ziedlapu un pumpuru sulu, tādējādi radot sīkus, sudrabainus plankumus un deformācijas. Lai apkarotu tripšus, var izmantot insekticīdus, taču efektīva var būt arī bioloģiskā apkarošana, piemēram, izlaižot plēsīgās ērces.
Var gadīties, ka frēziju ziedi neatveras pareizi vai ir deformēti. Tas var būt saistīts ar barības vielu, īpaši bora, trūkumu, taču fonā var būt arī vīrusu infekcija. Barības vielu trūkumu var novērst ar atbilstošu mēslošanu, savukārt pret vīrusu infekciju, kā jau minēts, nav efektīvas apkarošanas metodes; vissvarīgākā ir profilakse.
Briesmas, kas apdraud frēziju sīpolus
Arī frēziju sīpoli, kas ir auga pazemes uzkrājējorgāni, ir pakļauti dažādām slimībām un kaitēkļiem. Sīpolus visbiežāk inficē sēnīšu slimības, piemēram, iepriekš minētā fuzarioze, kas izraisa sīpolu puvi. Inficētie sīpoli kļūst mīksti, brūngani un izdala raksturīgu, nepatīkamu smaku. Lai novērstu infekciju, svarīgi ir izmantot no infekcijām brīvu stādmateriālu, pareizi uzglabāt sīpolus un veikt augsnes dezinfekciju.
Sīpolus var bojāt arī dažādas pelējuma sēnes, kas var parādīties uzglabāšanas laikā, īpaši, ja sīpoli atrodas mitrā vidē. Sapelējuši sīpoli zaudē dīgtspēju un nav piemēroti stādīšanai. Lai novērstu pelēšanu, sīpoli jāuzglabā sausā, vēsā, labi vēdināmā vietā.
Sīpolus var invadēt sīpolu mušas kāpuri. Šie kāpuri barojas sīpola iekšienē, veidojot dobumus un ejas, tādējādi iznīcinot sīpolu. Lai apkarotu sīpolu mušu, var izmantot insekticīdus, taču var palīdzēt arī augsekas ievērošana un augsnes dezinfekcija.
Svarīgi pieminēt arī sīpolus bojājošās nematodes, kas līdzīgi kā saknēs, var nodarīt kaitējumu arī sīpolos. Nematodes ir sīki, ar neapbruņotu aci neredzami organismi, kas, barojoties sīpolā, izraisa tā bojāeju. Lai apkarotu nematodes, ieteicams veikt augsnes dezinfekciju un stādīt rezistentas šķirnes.
Cīņa pret frēziju kaitēkļiem
Pret frēziju kaitēkļiem var cīnīties vairākos veidos. Vissvarīgākā ir profilakse, kas ietver pareizu augu kopšanu, sabalansētu barības vielu piegādi, regulāru ravēšanu un slimīgo augu daļu iznīcināšanu. Labi kopti, veselīgi augi ir izturīgāki pret kaitēkļiem.
Bioloģiskā apkarošana ir arvien populārāka metode, kas izmanto kaitēkļu dabiskos ienaidniekus. Piemēram, pret laputīm var izmantot mārītes un zeltactiņu kāpurus, savukārt pret tripšiem var izlaist plēsīgās ērces. Bioloģiskā apkarošana ir videi draudzīgs risinājums, kas nepiesārņo vidi ar ķimikālijām.
Ja ar profilaksi un bioloģisko apkarošanu nepietiek, var būt nepieciešama arī ķīmiskā apkarošana. Ir pieejams plašs insekticīdu, fungicīdu un akaricīdu klāsts, taču svarīgi ir vienmēr izvēlēties pareizo līdzekli un precīzi ievērot lietošanas instrukciju. Lietojot ķimikālijas, jāpievērš uzmanība vides aizsardzībai un savai veselībai.
Papildus ķīmiskajai apkarošanai var izmantot arī mehāniskās apkarošanas metodes. Piemēram, var izlikt dzeltenos līmes vairogus, kas pievilina lidojošos kukaiņus, piemēram, tripšus un laputis. Ar līmes vairogu palīdzību var samazināt kaitēkļu skaitu un savlaicīgi pamanīt invāziju. Pie mehāniskās apkarošanas pieder arī slimīgo, inficēto augu daļu nogriešana un iznīcināšana.
Frēziju kopšana slimību un kaitēkļu profilaksei
Frēziju veiksmīgas audzēšanas atslēga ir pareiza kopšana, kas ietver arī slimību un kaitēkļu profilaksi. Profilakse ir daudz efektīvāka un vienkāršāka nekā jau radušos problēmu risināšana. Pareiza audzēšanas substrāta izvēle ir pirmais solis. Frēzijas dod priekšroku labi caurlaidīgai, irdenai, barības vielām bagātai augsnei. Tās nepanes stāvošu ūdeni, tāpēc svarīgi ir nodrošināt labu drenāžu.
Pareiza laistīšana arī ir būtiska. Frēzijas jālaista regulāri, bet mēreni, nodrošinot, ka augsne pilnībā neizžūst, bet arī nav pārlaistīta. Pārlaistīšana var izraisīt sakņu puvi, savukārt sausums var novājināt augu. Laistīšanai vēlams izmantot mīkstu ūdeni un izvairīties no lapu slapināšanas, jo tas veicina sēnīšu slimību attīstību.
Frēzijas ir gaismu mīloši augi, tāpēc tās jāstāda saulainā, gaišā vietā. Pietiekams apgaismojums nodrošina spēcīgu, veselīgu augšanu un bagātīgu ziedēšanu. Gaismas trūkums var izraisīt vājāku augšanu, mazākus ziedus un samazinātu izturību pret slimībām.
Frēzijas ir barības vielas prasīgi augi, tāpēc veģetācijas periodā tām nepieciešama regulāra mēslošana. Ar mēslošanu var nodrošināt augam nepieciešamās barības vielas augšanai, ziedēšanai un izturībai pret slimībām. Izvēloties mēslojumu, jāraugās, lai tā sastāvs atbilstu frēziju vajadzībām.
