Zelta roze jeb zinātniski Rosa xanthina ir valdzinoši skaists dekoratīvs krūms no Ķīnas, kas apbur ikvienu dārza entuziastu ar saviem pavasarīgajiem, spilgti dzeltenajiem ziediem. Lai gan tā pamatā ir izturīga šķirne ar labu salizturību, veiksmīgai pārziemošanai ir vērts veikt dažus pamatotus, profesionālus pasākumus, īpaši jaunākiem, vēl ne gluži nostiprinātiem stādiem. Pareizas ziemošanas procedūras ne tikai nodrošina auga izdzīvošanu bargākajos ziemas mēnešos, bet arī veicina to, ka nākamajā sezonā roze mūs iepriecinās savā krāšņākajā formā ar bagātīgu ziedu ražu. Rūpīga sagatavošanās un ziemā veltītā uzmanība atmaksāsies un pavasarī mūs apdāvinās ar veselīgu un spēcīgu augu.
Sagatavošanās ziemošanai ir izšķirošs auga veģetācijas cikla posms, kas liek pamatus nākamā gada attīstībai un ziedēšanai. Svarīgākie darbi sākas rudens vidū, parasti oktobra beigās, novembra sākumā, pirms pirmajām nopietnajām salnām. Šajā laikā jau ir ieteicams samazināt laistīšanas apjomu, lai auga dzinumi nobriestu un audi sagatavotos aukstākajam periodam. Pārmērīga ūdens padeve šajā periodā mudinātu rozi veidot jaunus, trauslus dzinumus, kas salā viegli apsaltu, tādējādi nevajadzīgi vājinot visu augu.
Pareiza barības vielu papildināšanas laika izvēle arī ir būtiska veiksmīgai ziemošanai. No vasaras beigām, no augusta vidus, jāizvairās no slāpekli saturošu mēslošanas līdzekļu lietošanas, jo tie veicina dzinumu augšanu. Tā vietā ieteicamāk ir lietot kāliju saturošu, īpaši rudenim paredzētu mēslojumu. Kālijs veicina zaru nobriešanu, stiprina šūnu sienas un ievērojami uzlabo auga salizturību, tādējādi padarot to izturīgāku pret ziemas temperatūras svārstībām un ilgstošu aukstumu.
Rožu krūma apkārtnes sakopšana arī ir svarīga rudens sagatavošanās daļa. Nobirušās lapas un citas augu atliekas noteikti jānovāc ap krūmu, jo uz tām viegli var pārziemot slimību ierosinātāji un kaitēkļu olas vai kāpuri. Ar pamatīgu rudens tīrīšanu mēs varam ievērojami samazināt nākampavasara infekciju risku, tādējādi novēršot sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas vai rožu rūsas, parādīšanos. Tīra vide nodrošina arī atbilstošu gaisa cirkulāciju ap krūmu, kas arī veicina auga veselības saglabāšanu.
Pareiza apgriešana un sagatavošana
Zelta rozes apgriešana pirms ziemošanas nedaudz atšķiras no tradicionālo rožu apgriešanas tehnikas, jo šī šķirne visvairāk zied uz divgadīgiem zariem. Rudens apgriešanas mērķis galvenokārt nav veicināt ziedēšanu, bet gan veidot auga formu un noņemt slimus, bojātus vai nokaltušus zarus. Ir vērts veikt vieglu, tā dēvēto sanitāro apgriešanu, kuras laikā mēs atbrīvojam krūmu no nevajadzīgiem, vājiem dzinumiem, tādējādi samazinot iztvaikošanas virsmu un slimību risku. Spēcīga atgriešana jāplāno pavasarī, pēc ziedēšanas.
Apgriežot vienmēr izmantojiet asas, dezinficētas grieznes, lai griezuma vietas būtu gludas un tīras, tādējādi izvairoties no audu bojājumiem un patogēnu iekļūšanas. Griezumus vienmēr veiciet virs veselīga pumpura, nedaudz slīpi, lai ūdens varētu viegli notecēt no virsmas. Noņemtās augu daļas neatstājiet dārzā, bet savāciet un iznīciniet vai pareizi kompostējiet, lai novērstu slimību tālāku izplatīšanos. Šī rūpība ir nepieciešama mūsu augu materiāla ilgtermiņa veselības nodrošināšanai.
Jauniem, tikko stādītiem stādiem īpaši svarīga ir rūpīga sagatavošana, jo to sakņu sistēma vēl nav pietiekami dziļi iesakņojusies augsnē, lai sasniegtu no sala pasargāto zonu. Šiem augiem ieteicams saīsināt dzinumus par aptuveni vienu trešdaļu, lai samazinātu vēja radīto bojājumu risku, kas var izkustināt arī sakņu sistēmu. Ar saīsinātiem dzinumiem augs kļūst stabilāks un labāk pretojas ziemas vētrām un sniega spiedienam, kas var nolauzt zarus un radīt nopietnus bojājumus jaunam krūmam.
Vecāki, jau vairākus gadus mūsu dārzā augoši, nostiprinājušies zelta rožu krūmi prasa ievērojami mazāk sagatavošanās. To gadījumā rudens apgriešanu bieži var pat izlaist vai aprobežoties tikai ar visnepieciešamākajām korekcijām, piemēram, noņemot krusteniski augošus vai krūma iekšpusi pārāk sabiezinošus zarus. Vissvarīgākais uzdevums arī tiem ir notīrīt apkārtni ap krūmu no nobirušajām lapām, kā arī viegli uzirdināt augsni, kas uzlabo ūdens novadīšanu un augsnes ventilāciju ziemas mēnešos.
Sakņu kakliņa aizsardzība un mulčēšana
Visizplatītākais un efektīvākais veids, kā aizsargāt rožu sakņu kakliņu, ir apraušana jeb uzbēršana ar zemi. Šī darbība jāveic pirms pirmajām nopietnajām, ilgstošajām salnām, bet jau aukstā laikā, parasti novembra vidū vai beigās. Apraušanas būtība ir aizsargāt rozes potēšanas vietu, kas ir visjutīgākā pret salu, ar biezu zemes slāni. Tam izmantojiet irdenu, ar kompostu sajauktu zemi vai nobriedušus kūtsmēslus no krūma apkārtnes vai citas dārza daļas un uzberiet to ap krūmu vismaz 20-25 centimetru augstumā.
Apraušanai izmantotā materiāla izvēle ir izšķiroša. Izvairieties no smagas, mālainas augsnes, jo tā ziemas nokrišņu ietekmē var sablīvēties, noslāpt un izraisīt sakņu kakliņa puvi. Labākā izvēle ir irdena, drupena dārza zeme, kuru ieteicams sajaukt ar smiltīm vai smalku granti labākai drenāžai. Uzbērtais zemes uzkalniņš ne tikai izolē pret salu, bet arī aizsargā guļošos pumpurus pie sakņu kakliņa pamatnes, no kuriem pavasarī izaugs jauni, spēcīgi dzinumi.
Pēc apraušanas apkārtni ap sakņu kakliņu ir ieteicams mulčēt, kas nodrošina papildu aizsardzību pret augsnes sasalšanu. Mulčas slānis palīdz saglabāt augsnes mitrumu, novērš nezāļu augšanu un kā lēni trūdoša organiskā viela arī bagātina augsni ar barības vielām. Lielisks mulčas materiāls var būt lapas, salmi, priežu mizas vai koksnes šķelda. Pārklājumu izklājiet apmēram 10-15 centimetru biezumā ap zemes uzkalniņu, bet uzmanieties, lai tas tieši nesaskartos ar rozes stublāju, lai nodrošinātu atbilstošu ventilāciju.
Ir svarīgi atcerēties, ka ziemas segumu nedrīkst uzlikt pārāk agri. Ja mēs pārklājam rozi vēl maigās rudens dienās, tas var izraisīt auga noslāpšanu un sēnīšu slimību attīstību. Pagaidiet, līdz temperatūra stabili noslīd zem 0 grādiem pēc Celsija un augsnes virskārta nedaudz sasalst. Pēc pavasara salnām, parasti marta beigās, aprīļa sākumā, segumu un zemes uzkalniņu pakāpeniski un uzmanīgi noņemiet, lai augs lēnām pierastu pie mainītajiem apstākļiem un spēcīgākas saules.
Īpaši apsvērumi un biežas kļūdas
Konteineros audzētu zelta rožu ziemošana prasa īpašu uzmanību, jo to sakņu sistēma ir daudz vairāk pakļauta sala briesmām nekā brīvā dabā stādītiem augiem. Podā zeme var sasalt daudz ātrāk un dziļāk, kas var izraisīt nopietnus sakņu bojājumus vai pat auga bojāeju. Tāpēc podos audzētās rozes ziemā noteikti jāpārvieto uz aizsargātu, no sala pasargātu, bet vēsu vietu. Ideāla vieta var būt neapkurināma garāža, pagrabs vai no sala pasargāta uzglabāšanas telpa.
Ja nav iespējams uzglabāt konteinerrozi no sala pasargātā vietā, aizsardzība jānodrošina ar citām metodēm. Novietojiet podu uz putupolistirola plāksnes, lai to izolētu arī no aukstuma no apakšas, tad pašu podu aptiniet ar vairākiem džutas maisa, burbuļplēves vai speciāla ziemas aizsargpārklāja slāņiem. Auga zemi pārklājiet ar mulču, piemēram, priežu mizām, bet dzinumus uzmanīgi sasieniet un pārklājiet ar elpojošu materiālu, tā saukto ziemas agrotīklu, kas to pasargās no aukstā vēja un ziemas saules radītiem bojājumiem.
Viena no biežākajām kļūdām ziemošanas laikā ir pārmērīga aizsardzība, īpaši maigākās ziemās. Zem hermētiski noslēgta seguma augs var noslāpt, kondensējas tvaiks, kas rada ideālu vidi sēnīšu infekcijām, piemēram, botrītam. Vienmēr pārliecinieties, ka izmantotie pārklājuma materiāli (piemēram, agrotīkls, džuta) ir elpojoši, un maigākā, saulainākā ziemas dienā pat uz īsu brīdi izvēdiniet augu, noņemot segumu. Mērķis ir aizsardzība pret salu, nevis auga hermētiska noslēgšana.
Cita bieža problēma ir pavasara seguma noņemšanas steiga vai, tieši otrādi, pārmērīga vilcināšanās. Ja mēs noņemam aizsardzību pārāk agri, vēlās pavasara salnas var radīt nopietnus bojājumus jau mostošajiem, svaigajiem dzinumiem. Ja, no otras puses, mēs atstājam ziemas apvalku uz auga pārāk ilgi, tas var izraisīt sakņu kakliņa noslāpšanu, dzinumu izstīdzēšanu un novājināšanos gaismas trūkuma dēļ. Vislabāk ir noņemt segumu pakāpeniski, vairākos posmos, sekojot līdzi laika prognozei, tādējādi dodot augam laiku pielāgoties pavasara apstākļiem.
