Selerija, neatkarīgi no tā, vai tā ir sakņu, kātu vai lapu šķirne, ir ārkārtīgi pateicīgs, tomēr zināmu uzmanību prasošs augs virtuves dārzā. Daudzi domā, ka seleriju audzēšana sastāv tikai no laistīšanas un barības vielu papildināšanas, tomēr profesionāla apgriešana un atgriešana spēlē galveno lomu bagātīgas un kvalitatīvas ražas iegūšanā. Šī darbība nekalpo tikai estētiskiem mērķiem, bet apzināti virza auga enerģiju uz vēlamo daļu, proti, sulīgo sakni, kraukšķīgo kātu vai aromātiskajām lapām, attīstību. Apgūstot pareizo tehniku, var novērst slimības un maksimizēt novāktās ražas daudzumu un kvalitāti, tādējādi ieguldītais darbs patiešām atmaksājas.
Apgriešanas galvenais mērķis ir optimāla auga enerģijas sadale. Selerija, tāpat kā jebkurš augs, fotosintēzes procesā ražo enerģiju, ko izmanto augšanai un dažādu daļu attīstībai. Ja mēs neiejaucamies, augs mēģinās vienmērīgi attīstīt savu sakni, kātu un lapas, kas nevienā jomā neradīs izcilus rezultātus. Ar mērķtiecīgu apgriešanu – piemēram, noņemot liekos sānu dzinumus vai apakšējās, novecojošās lapas – mēs mudinām seleriju koncentrēt enerģiju mums vissvarīgākajā daļā, piemēram, sakņu selerijas gadījumā saknē. Tādējādi mēs varam izaudzēt daudz lielāku, formas ziņā labāku un barības vielām bagātāku sakni.
Pareiza laika izvēle ir būtiska veiksmīgai apgriešanai. Iejaukšanos nedrīkst sākt pārāk agri, jo jaunajam augam ir nepieciešamas visas lapas, lai tas nostiprinātos un sāktu augt. Vispārīgi runājot, apgriešanu ir ieteicams sākt aptuveni mēnesi pēc stādu izstādīšanas, kad augs jau ir stabili sācis augt. Pēc tam sezonas laikā ieteicama nepārtraukta, viegla apgriešana, nevis auga vienreizēja, krasa atgriešana. Sakņu selerijai galvenais apgriešanas laiks pienāk, kad sakne jau ir redzami sākusi apaļoties, savukārt kātu selerijai ārējo, nobriedušo kātu novākšana vienlaikus ir arī apgriešana.
Darbībai ir nepieciešami piemēroti, tīri instrumenti. Asas dārza šķēres, dārza nazis vai pat stiprākas šķēres ir lieliski piemērotas šim mērķim. Vissvarīgākais aspekts ir instrumentu asums un higiēna; neasi instrumenti saspiež augu audus, kas paver ceļu dažādiem patogēniem un infekcijām. Pēc katra auga, bet vismaz pirms darba sākšanas, ieteicams instrumentu asmeņus dezinficēt ar spirtu vai balinātāja šķīdumu, lai novērstu iespējamo slimību pārnešanu no viena auga uz otru. Neliela trauka sagatavošana nogriezto augu daļu savākšanai arī ir noderīga, lai dārzs paliktu sakopts un augu atliekas nepiesaistītu kaitēkļus.
Kātu selerijas apgriešanas tehnikas
Kātu selerijas, pazīstamas arī kā balinātās selerijas, gadījumā mērķis ir izaudzēt biezus, sulīgus un kraukšķīgus lapu kātus. Šim nolūkam apgriešanas stratēģija koncentrējas uz nepārtrauktu ārējo, vecāko kātu noņemšanu, kas vienlaikus ir arī ražas novākšana. Kad augs sasniedz apmēram 20-25 centimetru augstumu un ārējie kāti ir pietiekami attīstījušies, mēs varam sākt tos novākt. Kātus vienmēr griež pie auga pamatnes, pēc iespējas tuvāk zemes virsmai. Šī metode stimulē auga centru, “sirdi”, veidot jaunus, maigus dzinumus, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu ražu sezonas laikā.
Pienācīgas gaisa cirkulācijas nodrošināšana ir izšķiroša sēnīšu slimību, piemēram, seleriju rūsas vai septoriozes (lapu plankumainības), profilaksē. Kātu selerijas blīvais lapojums var radīt ideālu vidi patogēniem, īpaši mitrā, sutīgā laikā. Profilakses nolūkos regulāri izretiniet plānos, vājos dzinumus un lapas, kas aug auga iekšpusē. Ar šo iejaukšanos ne tikai gaiss labāk cirkulē caur augu, bet arī saules gaisma vieglāk sasniedz iekšējās daļas, kas rezultējas ar spēcīgāku un veselīgāku kātu attīstību.
Daži dārznieki izmanto arī balināšanas tehniku, lai iegūtu vēl baltākus, maigākus un mazāk rūgtus kātus. Lai gan šī nav klasiska apgriešanas procedūra, tā ir cieši saistīta ar auga veidošanu. Balināšanas būtība ir aizsargāt kātu apakšējo daļu no tiešas saules gaismas, kas novērš hlorofila veidošanos. To var izdarīt, aptinot auga apakšējo 15-20 centimetru daļu ar biezu papīru, kartonu vai vienkārši apberot to ar zemi. Pirms to darīt, ieteicams noņemt mazākās sānu lapas, lai kāti paliktu cieši kopā zem seguma.
Viena no biežākajām kļūdām, apgriežot kātu seleriju, ir pārmērīga atgriešana. Svarīgs zelta likums ir nekad vienlaikus nenoņemt vairāk par trešdaļu no auga lapotnes. Pārmērīga apgriešana rada augam nopietnu stresu, palēnina tā augšanu un samazina ražu. Otra kritiska kļūda ir auga centrālās daļas, sirds dzinuma, bojāšana vai nogriešana. No šī centra attīstās jauni kāti, tādēļ, ja mēs to noņemsim, augs, visticamāk, aizies bojā. Vienmēr nodrošiniet tīrus, asus griezumus, lai brūces ātri sadzītu un augs paliktu vesels.
Sakņu selerijas apgriešana
Audzējot sakņu seleriju, galvenais mērķis ir izaudzēt lielu, gludu un veselīgu sakni. Šeit apgriešanas stratēģija krasi atšķiras no kātu selerijas, jo visa enerģija jākoncentrē uz pazemes daļas attīstību. Lapotnes loma arī šeit ir vitāli svarīga fotosintēzei, kas nodrošina enerģiju saknes augšanai, bet pārmērīgs lapojums var kaitēt saknei. Apgriešana tātad ir sava veida līdzsvara radīšana starp saknes attīstībai nepieciešamās lapu virsmas uzturēšanu un lieko dzinumu noņemšanu.
Praksē sakņu selerijas apgriešana sākas, kad saknes augšana progresē. Kad sakne ir izaugusi līdz valrieksta vai olas lielumam un sāk parādīties virs zemes, ir jānoņem apakšējās, novecojošās, dzeltenās lapas vai tās, kas saskaras ar zemi. Šīs lapas vairs efektīvi neveic fotosintēzi, bet atņem augam enerģiju un, saskaroties ar zemi, var kļūt par slimību avotu. Tāpat ir svarīgi nogriezt sīkos sānu dzinumus un saknītes, kas aug no saknes sāniem, jo tie padara saknes virsmu nelīdzenu, “bārdainu” un pasliktina tās uzglabāšanas iespējas.
Pārbaudīta tehnika ir saknes “kronēšana” vai “tīrīšana”. Šī operācija sastāv no zemes uzmanīgas noņemšanas no augošās saknes augšdaļas, lai saknes “pleci” nonāktu brīvā gaisā. Vienlaikus mēs varam nogriezt arī tās lapas, kas aug tieši no saknes augšējās malas, nevis no centrālās lapu rozetes. Šis solis ne tikai palīdz veidot skaistāku, formas ziņā labāku, apaļāku sakni, bet arī samazina sakņu puves risku, jo virsma paliek sausa. Saknes augšdaļas atsegšana turklāt ļauj nepārtraukti sekot līdzi tās izmēra attīstībai.
Vissvarīgākais, kas jāpatur prātā, apgriežot sakņu seleriju, ir nekad neaiztikt centrālās, vertikāli augošās, veselīgās lapas. Šīs lapas ir auga dzinējs, tās veic lauvas tiesu fotosintēzes, bez kuras sakne nevarētu augt. Pārmērīga, krasa lapotnes noņemšana tieši ved pie mazas, neattīstītas saknes. Pareiza procedūra tātad aprobežojas tikai ar apakšējo, novecojošo lapu un sānu, lieko dzinumu noņemšanu, kamēr auga veselīgā lapu vainags paliek neskarts.
Pēcražas un lapu selerijas apstrāde
Lapu selerijas gadījumā apgriešana un ražas novākšana praktiski ir viena un tā pati darbība. Šī šķirne tiek audzēta īpaši tās aromātisko lapu dēļ, kas ir lieliski piemērotas garšvielām, salātiem vai žāvēšanai. Lapu selerijas gadījumā visefektīvākā ir “griez un novāc atkal” (cut-and-come-again) metode. Tas nozīmē, ka mēs regulāri, pat vairākas reizes nedēļā, varam griezt tās lapas, bet nekad ne visu augu uzreiz. Vienmēr griežam ārējās, attīstītākās lapas, bet auga centru atstājam neskartu, lai tas no turienes varētu nepārtraukti veidot jaunus dzinumus.
Sezonas beigās, tuvojoties salnām, ieteicams veikt pēdējo, pamatīgāku atgriešanu. Tas ir īpaši svarīgi, ja mēs mēģinām pārziemināt augus bezsalnas vietā, piemēram, pagrabā vai siltumnīcā. Lapotnes atgriešana samazina iztvaikošanu un slimību risku ziemas miera periodā. Sakņu seleriju pēc ražas novākšanas, pilnībā notīrītu no lapām, savukārt kātu seleriju, izraktu ar sakni un atgrieztām lapām, var uzglabāt vēsā, mitrā smiltī vai kūdrā. Šī sagatavošana ievērojami pagarina ražas uzglabāšanas laiku.
Ir svarīgi uzsvērt, ka apgrieztās seleriju daļas nevajadzētu izmest, jo tās ir vērtīgas virtuves izejvielas. Kātu un sakņu seleriju nogrieztās, bet veselīgās lapas un plānākie kāti ir ārkārtīgi aromātiski, tāpēc tie ir lieliski piemēroti buljonu, zupu, sautējumu vai ragū garšas uzlabošanai. Lapas var arī žāvēt un pēc tam samalt pulverī, lai pagatavotu mājās gatavotu seleriju sāli vai garšvielu maisījumu. Ar šo pieeju dārzkopība kļūst par ilgtspējīgu, bezatkritumu ciklu, kurā tiek izmantota katra auga daļa.
Noslēgumā, seleriju apgriešana ir nepārtraukta, auga attīstību novērojoša aprūpe, nevis vienreizējs, mehānisks uzdevums. Tas ir sava veida dialogs starp dārznieku un augu, kurā uz savlaicīgām, profesionālām iejaukšanām augs atbild ar bagātīgu un augstas kvalitātes ražu. Izprotot un pielietojot apgriešanas tehnikas, mēs varam ievērojami uzlabot mūsu augu veselību, izturību un ražu, neatkarīgi no tā, vai runa ir par kraukšķīgiem kātiem, iespaidīgu sakni vai smaržīgām lapām.
