Rūpējoties par Phalaenopsis jeb mēnešorhideju, viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir par pareizu griešanas tehniku un laiku. Daudzi nav pārliecināti, kad un kā apgriezt noziedējušu ziedkātu vai kad ir nepieciešams saīsināt saknes. Tomēr profesionāli veikta griešana nav tikai estētisks jautājums, bet gan atslēga uz auga veselības saglabāšanu un nākotnes bagātīgu ziedēšanu. Pareiza iejaukšanās stimulē orhideju audzēt jaunus dzinumus un ziedkātus, vienlaikus palīdzot novērst slimību attīstību un izplatīšanos. Tāpēc pareizas griešanas prakses apguve ir nepieciešama katram dedzīgam orhideju mīļotājam.
Griešanas pamatmērķis ir novirzīt auga enerģiju uz pareizo vietu. Kad ziedkāts nozied un sāk kalst, orhideja var turpināt tērēt enerģiju tā uzturēšanai, nevis izmantot to jaunu lapu, sakņu vai jaunas ziedkopas attīstībai. Ar griešanu mēs palīdzam šim procesam, signalizējot augam, ka ziedēšanas cikls ir beidzies un ir laiks koncentrēties uz veģetatīvo augšanu vai gatavošanos jaunai ziedēšanai. Ir svarīgi saprast, ka Phalaenopsis orhideju gadījumā griešana galvenokārt attiecas uz ziedkātu, savukārt lapu un sakņu apgriešana tiek veikta tikai īpašos gadījumos, galvenokārt veselības apsvērumu dēļ.
Ideālākais laiks griešanai ir pēc ziedēšanas beigām, kad no kāta nokrituši arī pēdējie ziedi. Tad ir vērts novērot ziedkātu, vai tas nav sācis dzeltēt vai brūnēt, kas ir dabiskas atmiršanas pazīme. Nekad negrieziet orhideju, kamēr tā aktīvi zied, jo tādējādi jūs atņemat augam un sev ziedu skaistumu un pakļaujat augu nevajadzīgam stresam. Pēc ziedēšanas perioda orhideja ieiet miera fāzē, šajā laikā tā var visefektīvāk izmantot pēc griešanas atbrīvojušos enerģiju reģenerācijai un jaunai augšanai.
Iejaukšanās veikšanai ir nepieciešams izmantot piemērotus, sterilus instrumentus. Asas šķēres, zaru šķēres vai pat skalpelis ir ideāla izvēle, galvenais, lai griešanas virsma būtu tīra un asa. Pirms lietošanas noteikti dezinficējiet instrumentu, piemēram, noslaukot ar spirtu vai īsi paturot virs liesmas, lai novērstu patogēnu iekļūšanu caur griezuma vietu. Neasi instrumenti bojā augu audus, kas apgrūtina brūču dzīšanu un paver ceļu infekcijām. Pēc griešanas griezuma vietu varam apkaisīt ar šķipsniņu malta kanēļa, kas, pateicoties tā dabiskajai pretsēnīšu iedarbībai, palīdz brūcei aizvērties un nodrošina aizsardzību pret infekcijām.
Ziedkāta apgriešanas metodes
Atkarībā no ziedkāta stāvokļa mēs varam izvēlēties no vairākām griešanas stratēģijām, un lēmumam vienmēr jābalstās uz rūpīgu auga novērošanu. Visvienkāršākais un biežākais gadījums ir, kad ziedkāts pēc ziedu nokrišanas sāk dzeltēt, pēc tam brūnēt un kalst visā garumā. Tā ir skaidra zīme, ka kāts atmirst un vairs nespēj veidot jaunus ziedus vai dzinumus. Šādā gadījumā nav jādara nekas cits, kā nogriezt pilnībā nokaltušo kātu pie pamatnes, tas ir, pie tā izaugšanas vietas no lapām, atstājot apmēram 1-2 centimetrus garu celmu. Šī radikālā apgriešana mudina orhideju visu savu enerģiju veltīt pilnīgi jauna, spēcīga ziedkāta audzēšanai.
Tomēr var gadīties, ka ziedkāts arī pēc ziedēšanas paliek spilgti zaļš, kas norāda, ka augs no tā vēl nav izvilcis visas barības vielas un mitrumu. Šajā gadījumā ir iespējams veicināt sekundāro ziedēšanu uz tā paša kāta. Pārbaudiet kātu un meklējiet uz tā mazus, ar trīsstūrveida zvīņlapām klātus snaudošos pumpurus, kas pazīstami arī kā mezgli jeb nodi. Apgriešanai izvēlieties veselīga izskata, piebriedušu pumpuru kāta augšējā trešdaļā un nogrieziet kātu apmēram 2 centimetrus virs šī pumpura. Ar šo metodi augs bieži vien dažu nedēļu laikā no snaudošā pumpura attīsta jaunu ziedu zaru, kas noved pie ātrākas, bet parasti ar mazāk un mazākiem ziediem, sekundāras ziedēšanas.
Trešā iespēja ir sava veida kompromisa risinājums, ko varam izmantot, ja nokaltusi tikai ziedkāta augšējā daļa, bet apakšējās daļas joprojām ir zaļas un dzīvotspējīgas. Šajā gadījumā mēs apgriežam kātu līdz vietai, kur nokaltusī, brūnā daļa satiekas ar zaļo daļu. Griezums arī šeit jāveic virs snaudošā pumpura, apmēram 1-2 centimetrus. Šī tehnika noņem atmirušos audus, vienlaikus atstājot iespēju attīstīties jaunam dzinumam uz izdzīvojušās kāta daļas, tādējādi apvienojot radikālās griešanas un atkārtotas ziedēšanas priekšrocības.
Neatkarīgi no tā, kuru griešanas metodi mēs izvēlamies, aprūpe pēc procedūras ir ļoti svarīga. Novietojiet augu atpakaļ tā parastajā, gaišajā, bet no tiešiem saules stariem aizsargātā vietā un turpiniet līdzsvarotu laistīšanu, pārliecinoties, ka substrāts starp divām laistīšanas reizēm pienācīgi izžūst. Pēc griešanas periodā var būt lietderīgi atbalstīt auga reģenerāciju un jaunu augšanu ar līdzsvarotu, orhidejām paredzētu mēslojumu. Regulāri pārbaudiet griezuma vietu, lai nepamanītu pelējuma vai puves pazīmes, un, ja nepieciešams, risiniet problēmu.
Profesionāla rīcība ar saknēm un lapām
Phalaenopsis orhideju sakņu griešana nav daļa no regulāras aprūpes un tiek veikta tikai pamatotos gadījumos, parasti kopā ar pārstādīšanu. Pārstādīšanas laikā, kad augu izņemam no vecā poda, rodas lieliska iespēja novērtēt sakņu sistēmas stāvokli. Veselas Phalaenopsis saknes ir gaļīgas, stingras, un to krāsa mainās no sudrabaini baltas līdz spilgti zaļai atkarībā no mitruma. Savukārt atmirušās saknes ir brūnas, melnas, papīram līdzīgi tukšas vai mīkstas un ļenganas. Šo atmirušo sakņu noņemšana ir vitāli svarīga, jo trūdošās organiskās vielas piesaista patogēnus un var kļūt par sakņu puves sākumpunktu.
Griežot saknes, vissvarīgākais ir piesardzība un higiēna. Pēc tam, kad esat uzmanīgi nokratījis veco substrātu no saknēm, ar iepriekš dezinficētām, asām šķērēm nogrieziet visas atmirušās, slimās vai bojātās sakņu daļas. Griezumu vienmēr veiciet veselā daļā, lai infekcija neizplatītos tālāk. Ir svarīgi noņemt tikai patiešām nedzīvās saknes. Ja neesam pārliecināti par saknes stāvokli, labāk to atstāt, jo, nevajadzīgi noņemot vēl funkcionējošu sakni, mēs nodarām vairāk ļaunuma nekā atstājot potenciāli atmirstošu sakni.
Lapu griešana Phalaenopsis orhidejām ir nepieciešama vēl retāk nekā sakņu griešana. Phalaenopsis dabiski nomet savas apakšējās, vecās lapas, tām pakāpeniski dzeltējot un nokalstot; šis process ir daļa no auga dzīves cikla. Šajā procesā nav jāiejaucas, lapa pati nokritīs no kāta. Lapu griešana ir pamatota tikai tad, ja tās ir smagi mehāniski bojātas, cietušas no nopietniem saules apdegumiem vai uz tām ir bakteriālas vai sēnīšu infekcijas pazīmes, kas apdraud pārējā auga veselību. Arī šajā gadījumā skartā lapas daļa vai visa lapa jānoņem ar sterilu instrumentu, veicot pēc iespējas mazāku brūci.
Pēc sakņu apgriešanas gandrīz vienmēr ir neizbēgama pārstādīšana. Procedūras laikā augs jāievieto piemērota izmēra podā, svaigā, gaisīgā orhideju substrātā. Izvēlieties caurspīdīgu podu, kas veicina sakņu fotosintēzi un ļauj viegli pārbaudīt to stāvokli. Jaunais substrāts nodrošina pienācīgu ventilāciju un drenāžu, kas ir nepieciešams svaigi apgriezto sakņu veselīgai dzīšanai un jaunu sakņu augšanas uzsākšanai. Tādējādi profesionāla pārstādīšana lieliski papildina sakņu griešanu un kopā tās rada pamatu auga ilgtermiņa, veselīgai attīstībai.
Biežāko kļūdu novēršana un padomi pieredzējušiem audzētājiem
Griežot Phalaenopsis orhideju, dārznieki iesācēji bieži iekrīt dažās tipiskās kļūdu lamatās, kas var novest pie auga novājināšanās vai pat bojāejas. Viena no biežākajām kļūdām ir pārmērīga griešana, kad labu nodomu vadīts īpašnieks noņem ne tikai atmirušās, bet arī veselās daļas, piemēram, nogriežot vēl zaļu ziedkātu vai veselas, gaļīgas saknes. Cita nopietna kļūda ir nesterilizētu instrumentu izmantošana, kas ir tiešs ceļš uz bakteriālām vai sēnīšu infekcijām, kuras viegli var iekļūt auga audos caur griezuma vietu. Turklāt jāizvairās arī no nepareizas laika izvēles, piemēram, griešanas aktīvās ziedēšanas fāzē, jo tas nevajadzīgi šokē un noslogo augu.
Jauna ziedkāta parādīšanās veicināšana nav atkarīga tikai no pareizas griešanas. Phalaenopsis orhideju ziedēšanas ierosināšanā galveno lomu spēlē piemērota temperatūras svārstība. Dažas nedēļas ilga 5-8 grādu Celsija starpība starp nakts un dienas temperatūru bieži ir pietiekama, lai stimulētu augu attīstīt jaunu ziedkātu. To visvieglāk sasniegt rudenī, kad dienas vēl ir siltas, bet naktis jau vēsākas. Bagātīga, bet filtrēta gaisma, kā arī fosforu bagāta, ziedēšanu veicinoša mēslojuma lietošana veģetācijas periodā arī būtiski veicina veiksmīgu ziedēšanu.
Dažreiz var gadīties, ka uz ziedkāta, parasti no snaudoša pumpura, ziedu vietā attīstās sīks, pilnīgs augs, tā sauktais “keiki”. Keiki (havajiešu vārds, kas nozīmē “bērns”) ir auga veģetatīvās pavairošanas forma, un, lai gan tā parādīšanās ir aizraujoša, tā bieži ir reakcija uz stresu, ko augs piedzīvojis (piemēram, pēkšņas aprūpes apstākļu izmaiņas). Ļaujiet keiki attīstīties uz mātesauga, līdz tas izaudzē savas saknes, vismaz 3-4 gabalus, 4-5 centimetrus garas. Tad to var uzmanīgi atdalīt no ziedkāta un iestādīt atsevišķā podā kā patstāvīgu, jaunu orhideju.
Nobeigumā ir svarīgi uzsvērt, ka griešana ir tikai viens, lai arī svarīgs, elements Phalaenopsis orhidejas kompleksajā aprūpē. Panākumu atslēga slēpjas pacietībā, pastāvīgā auga novērošanā un tā vajadzību izpratnē. Katra orhideja ir unikāla un var nedaudz atšķirīgi reaģēt uz griešanu un aprūpes apstākļiem. Griešana nav biedējošs uzdevums, bet gan iespēja padziļināt attiecības ar augu. Atlīdzība par profesionāli un rūpīgi veiktu apgriešanu ir veselīga, spēcīga orhideja, kas savu kopēju gadu no gada apdāvinās ar brīnišķīgiem ziediem.
