Lavanda nav tikai smaržīgs un iespaidīgs dekoratīvais augs, bet arī viens no vērtīgākajiem ārstniecības augu kultūras pārstāvjiem. Lai gan daudzi uzskata, ka lavanda ir nepretencioza un izdzīvo gandrīz jebkurā augsnē, patiesība ir tāda, ka pareiza barības vielu apgāde būtiski nosaka auga vitalitāti, ziedēšanu, kā arī ēterisko eļļu kvalitāti un daudzumu. Lavanda ir Vidusjūras reģiona augs, kas nozīmē, ka savā sākotnējā dzīvotnē tā dod priekšroku barības vielām nabadzīgām, kaļķainām un labi drenētām augsnēm. Tomēr mērķtiecīga un mērena barības vielu piegāde ir ļoti svarīga, īpaši profesionālajā audzēšanā, kur mērķis ir maksimizēt ražu un kvalitāti. Tomēr pārmērīga vai nepareiza mēslošana var viegli novest pie auga bojāejas, tāpēc ir nepieciešamas zināšanas un rūpīga plānošana.
Lavandas makro- un mikroelementu vajadzības
Lavandas barības vielu prasības ir unikālas un atšķiras no vairuma dārza augu prasībām. No makroelementiem vissvarīgāko lomu spēlē kālijs, jo tas ir būtisks, lai palielinātu stresa toleranci, ziedēšanas intensitāti un izturību pret slimībām. Fosfors ir neaizstājams sakņu attīstībai, kas ir īpaši svarīgi jaunajiem augiem. Tomēr ar slāpekli ir jābūt uzmanīgam, jo pārmērīga slāpekļa piegāde izraisa pārmērīgu auga lapotnes augšanu uz ziedēšanas rēķina un turklāt samazina ēterisko eļļu koncentrāciju.
No mikroelementiem īpaši svarīgi ir bors, cinks un dzelzs. Bora trūkums kavē ziedu kātu veidošanos, kas tieši ietekmē ziedēšanu un ražu. Cinks ir vitāli svarīgs augu hormonu sintēzei, un dzelzs ir neaizstājams hlorofila veidošanai. Lavanda dod priekšroku kaļķainām augsnēm, bet pārāk kaļķainā vidē var tikt kavēta dzelzs uzņemšana, kas var izraisīt dzelzs trūkuma hlorozi. Tāpēc ir svarīgi nepārtraukti pārbaudīt augsnes pH un, ja nepieciešams, to koriģēt ar skābākiem mēslošanas līdzekļiem vai lapu mēslošanu.
Lavandas barības vielu uzņemšanu ietekmē daudzi faktori, piemēram, augsnes pH, augsnes struktūra un augsnes ūdens bilance. Optimālais pH diapazons lavandai ir no 6,5 līdz 7,5. Ārpus šī diapazona barības vielu uzņemšana ievērojami pasliktinās, pat ja tās ir pietiekamā daudzumā augsnē. Labi drenētas, smilšainas vai grants augsnes ir ideālas, jo stāvošā ūdenī saknes var viegli sapūt, kas izraisa pilnīgu barības vielu uzņemšanas apstāšanos.
Profesionāla barības vielu pārvaldība tādējādi balstās uz rūpīgām zināšanām par augsnes īpašībām. Pirms sāc jebkādu mēslošanas programmu, ir ieteicams veikt augsnes analīzi, kas dos precīzu priekšstatu par augsnes barības vielu saturu un pH. Tikai ar šīm zināšanām tu vari izvēlēties pareizo mēslojuma veidu un daudzumu, izvairoties no pārmērīgas dozēšanas riskiem. Augsnes analīze arī palīdz novērst iespējamos trūkuma simptomus, pirms tie parādās.
Mēslošanas laiks un metodes
Lavandas mēslošana ir rūpīgi jāplāno, lai augs saņemtu nepieciešamās barības vielas vislabvēlīgākajā augšanas fāzē. Galvenais mēslošanas periods ir agrs pavasaris, veģetācijas perioda sākumā, kad augi sāk aktīvi augt. Šajā laikā ir ieteicams sakņu zonā iestrādāt lēni šķīstošus, cietus pamatmēslošanas līdzekļus, kas pakāpeniski nodrošina barības vielas visā augšanas sezonā. Svarīga var būt arī rudens mēslošana, bet tad ir vērts dot priekšroku mēslojumiem ar zemāku slāpekļa saturu, bet bagātīgākiem ar kāliju un fosforu, lai augs varētu sagatavoties ziemas atpūtai.
Attiecībā uz mēslošanas metodēm ir vairākas iespējas. Cieto, granulēto mēslojumu iestrādāšana augsnē ir visizplatītākā, jo tiem ir ilgstoša iedarbība un tie nodrošina stabilu barības vielu piegādi. Tomēr lapu mēslošana var būt arī efektīva metode mikroelementu papildināšanai vai strauji parādījušos trūkuma simptomu novēršanai. Lavandas gadījumā tas var būt īpaši noderīgi, jo augs var uzņemt barības vielas caur lapām daudz ātrāk nekā caur saknēm. Tomēr ir svarīgi, lai lapu mēslošanu neveic spilgtā saulē, jo lapas var apdegt.
Lai izvairītos no pārmērīgas mēslošanas, ir ieteicams censties panākt pakāpenisku un mērenu dozēšanu. Lavanda ir jutīga pret sāls saturu, un pārmērīga mēslojuma koncentrācija var sabojāt saknes, kas var novest pie auga pilnīgas bojāejas. Tā vietā ir piemērotāka mazāka, bet biežāka mēslošana, īpaši jaunākiem, vēl pilnībā neiesakņotiem stādījumiem. Var izmantot arī organiskos mēslošanas līdzekļus, piemēram, kompostu vai labi nogatavojušos kūtsmēslus, bet tikai mēreni, jo arī tie mēdz palielināt nitrātu saturu augsnē.
Pareiza laistīšana ir arī ļoti svarīga mēslošanas efektivitātei. Lai barības vielas izšķīstu un tiktu uzņemtas, ir nepieciešams ūdens, bet lavandas saknes nepanes stāvošu ūdeni. Tāpēc laistīšana pēc mēslošanas ir jāveic uzmanīgi, lai barības vielas nokļūtu sakņu zonā, bet ūdens nepaliktu uz augsnes virsmas. Pilienu apūdeņošana var būt ideāls risinājums, jo tā nodrošina vienmērīgu ūdens piegādi saknēm, vienlaikus samazinot ūdens iztvaikošanu.
