Hosta, jeb funkija, ir viens no iemīļotākajiem daudzgadīgajiem augiem dārzos, kas galvenokārt tiek cienīts par savu iespaidīgo lapotni. Lai gan tas pamatā ir izturīgs un sīksts augs, veiksmīgas ziemošanas atslēga slēpjas pareizā rudens sagatavošanā, kas nodrošina, ka augs pavasarī atgriežas pilnā spēkā un krāšņumā. Ziemošanas process nav tikai aizsardzība pret salu, bet gan sarežģīts kopšanas pasākums, kas ietver barības vielu papildināšanu, lapotnes apstrādi un atbilstoša ziemas seguma nodrošināšanu. Šī procesa izpratne un pareiza piemērošana garantē, ka auga sakneņi uzkrās pietiekami daudz enerģijas, lai izdzīvotu aukstajos mēnešos un pavasarī spēcīgi augtu. Rūpes sākas jau vasaras beigās un turpinās līdz pat nākamā pavasara pirmajām pazīmēm.
Viens no svarīgākajiem rudens sagatavošanas elementiem ir atbilstoša barības vielu papildināšana. Vasaras beigās, agra rudenī ieteicams lietot mēslojumu ar zemāku slāpekļa, bet augstāku fosfora un kālija saturu. Kālijs ir īpaši svarīgs augu šūnu sieniņu stiprināšanai un salizturības palielināšanai, savukārt fosfors veicina sakņu sistēmas, šajā gadījumā sakneņa, veselīgu attīstību un enerģijas uzkrāšanu. No mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu šajā periodā vajadzētu izvairīties, jo tie stimulētu jaunu, trauslu dzinumu augšanu, kas, iestājoties salam, viegli tiktu bojāti un lieki atņemtu augam enerģiju. Pareiza barošana ir pamats auga ziemcietībai.
Arī laistīšanas maiņa rudens periodā ir ļoti svarīga. Pazeminoties temperatūrai un palēninoties auga augšanai, ievērojami samazinās arī tā ūdens nepieciešamība. Svarīgi ir pakāpeniski samazināt laistīšanas biežumu un daudzumu, ļaujot augsnes virskārtai starp laistīšanas reizēm izžūt. Pārmērīga laistīšana, stāvošs ūdens ir īpaši bīstams pirms aukstajiem mēnešiem un to laikā, jo tas var izraisīt sakņu vai sakneņu puvi. Sasalušā, mitrā vidē saknes viegli tiek bojātas, kas var novest pat pie auga bojāejas, tādēļ labi drenēta augsne ir veiksmīgas ziemošanas priekšnoteikums.
Lapotnes apstrāde un mulčēšana
Hostas lapotnes liktenis rudenī ir biežs jautājums dārzkopju vidū. Kad lapas pēc pirmajām nopietnajām salnām kļūst brūnas un novīst, ieteicams tās nogriezt dažus centimetrus virs zemes līmeņa. Tam ir vairāki iemesli: pirmkārt, dārzs izskatās estētiski sakoptāks, un, otrkārt, kas ir svarīgāk, trūdošā, mitrā lapu masa piedāvā ideālu slēptuvi un vairošanās vietu kaitēkļiem, piemēram, gliemežiem un to olām, kā arī dažādām sēnīšu slimībām. Noņemot lapas, tiek samazināts pavasara kaitēkļu invāzijas un infekciju risks, kas ļauj augam veselīgāk sākt nākamo sezonu.
Pēc apgriešanas nākamais vitāli svarīgais solis ir mulčēšana jeb augsnes pārklāšana. Mulčas slānis darbojas kā sava veida izolējoša sega, kas aizsargā auga vainagu un tuvu augsnes virsmai esošos sakneņus no pēkšņām temperatūras svārstībām un stipra sala. Šis segums palīdz uzturēt vienmērīgāku augsnes temperatūru, novērš ziemas izžūšanu un arī kavē agrīno pavasara nezāļu augšanu. Mulčēšanu ieteicams veikt, kad augsnes virskārta jau ir nedaudz sasalusi, jo pārāk agra pārklāšana var nodrošināt grauzējiem siltu ziemas patvērumu tieši pie auga sakņu sistēmas.
Izvēloties mulčas materiālu, ir vairākas iespējas. Šim nolūkam lieliski noder salmi, lapu komposts, priežu miza, sasmalcināti zari vai pat nokritušas, veselīgas koku lapas. Slāņa biezumam ideālā gadījumā vajadzētu būt 5-10 centimetriem, kas nodrošina pietiekamu aizsardzību, bet joprojām ļauj augsnei elpot, novēršot pārkaršanu un puvi. Svarīgi ir nekraut mulču tieši auga centrā, uz vainaga, jo tas arī var izraisīt puvi; drīzāk ap auga pamatni jāveido virtuļa formas gredzens. Šī rūpīgā pārklāšana nodrošina, ka hosta neskarta pārdzīvos pat visbargāko ziemu.
Podos audzētu hostu ziemošana
Podā vai konteinerā audzētu hostu ziemošana prasa pastiprinātu uzmanību, jo šie augi ir daudz vairāk pakļauti salam nekā to radinieki, kas stādīti atklātā laukā. Kamēr dārza augsnes lielā masa darbojas kā izolators, podā sakņu sistēma ir pakļauta aukstam gaisam no visām pusēm, tāpēc sakņu kamols var pilnībā sasalt. Šī parādība var novest pie sakņu fiziskiem bojājumiem un auga izžūšanas, jo tas nespēj uzņemt ūdeni no sasalušas vides. Tieši tāpēc podu hostām ir jāizstrādā īpaša aizsardzības stratēģija aukstajiem mēnešiem.
Ir vairākas efektīvas metodes podos audzētu augu aizsardzībai. Viens no drošākajiem risinājumiem ir pārvietot podus uz vietu, kas ir pasargāta no sala, bet vēsa, piemēram, neapsildāmu garāžu, pagrabu vai stiklotu verandu. Ja tas nav iespējams, podus var aizsargāt arī ārā: novietojiet tos cieši vienu pie otra pie aizsargātas sienas, pēc tam podus no ārpuses izolējiet ar burbuļplēvi, džutas maisiem vai citu siltumizolācijas materiālu. Vēl viena tehnika ir “pods podā” metode, kur auga pods tiek ievietots lielākā traukā, un telpa starp abiem traukiem tiek aizpildīta ar izolācijas materiālu, piemēram, salmiem vai lapām.
Ziemošanas laikā nedrīkst aizmirst arī par podos esošo hostu laistīšanu, lai gan tās apjoms ievērojami samazinās. Pilnībā izžuvis sakņu kamols var novest pie auga bojāejas, tāpēc arī ziemas mēnešos, aptuveni reizi mēnesī, maigākās dienās ir nepieciešama mērena laistīšana. Laistīšanas mērķis ir tikai uzturēt augsni nedaudz mitru, izvairoties no pilnīgas izžūšanas. Svarīgi, lai poda apakšā esošie drenāžas caurumi būtu brīvi, lai liekais ūdens varētu notecēt un neveidotos ledus korķis, kas arī kaitētu saknēm.
Pavasara darbi veiksmīgai atmodai
Ziemai beidzoties un pavasarim tuvojoties, ir pienācis laiks sagatavot hostas jaunajai veģetācijas sezonai. Ziemas mulčas slāņa noņemšana ir viens no pirmajiem un svarīgākajiem uzdevumiem. Tomēr šo soli nevajadzētu sasteigt; vispiemērotākais laiks ir tad, kad stipra, ilgstoša sala briesmas ir garām, bet auga dzinumu gali, tā sauktie “deguni”, ir tikko parādījušies virs zemes virsmas. Mulču ieteicams noņemt pakāpeniski, vairāku dienu laikā, lai trauslie dzinumi aukstākās naktīs nepiedzīvotu pēkšņu šoku. Šī rūpība ļauj augsnei sasilt un vēdināties, stimulējot auga atmošanos.
Pēc mulčas noņemšanas var sekot pirmā pavasara mēslošana. Šajā periodā visefektīvāk ir izmantot sabalansētu, ar slāpekli bagātāku, lēnas iedarbības granulētu mēslojumu vai nobriedušu kompostu. Tas nodrošina nepieciešamo enerģiju intensīvai lapu attīstībai, kas ir hostu galvenā dekoratīvā vērtība. Barības vielas uzmanīgi iestrādājiet augsnes virskārtā, uzmanoties, lai nesabojātu uz virsmu izspraukušos jutīgos dzinumus. Tajā pašā laikā ieteicams pārbaudīt auga pamatni un ar asu nazi noņemt iespējami sapuvušās vai bojātās daļas.
Pavasaris ir arī kaitēkļu apkarošanas un pavairošanas laiks. Tiklīdz atveras pirmās lapas, gliemeži un kailgliemeži var parādīties nekavējoties, nodarot nopietnus bojājumus trauslajai lapotnei. Ieteicams sākt apkarošanu jau tagad, izmantojot videi draudzīgus gliemežu slazdus vai citas pārbaudītas metodes. Šis periods ir arī vispiemērotākais pārāk blīvu, novecojušu ceru dalīšanai. Dalīšana ne tikai dod jaunus augus, bet arī atjauno mātesaugu, mudinot to nākamajos gados uz spēcīgāku augšanu un kuplāku lapotni.
