Hosta vairumam dārzkopības entuziastu ir uzticama un iespaidīga ziemciete dārza ēnainajām daļām. Ar savām iespaidīgajām lapu formām un krāsām tā piešķir struktūru un eleganci pat visdrūmākajiem stūriem. Lai gan to parasti uzskata par īpaši izturīgu un mazprasīgu augu, diemžēl tā nav pilnīgi neievainojama; daudzi kaitēkļi un slimības var apdraudēt tās veselību un skaistumu. Lielākā problēma ir gliemeži un kailgliemeži, kas, izgraužot lapās regulārus caurumus, ievērojami samazina auga dekoratīvo vērtību, taču var parādīties arī viltīgāki patogēni. Integrētā augu aizsardzība, kas uzsver profilaksi un bioloģiskos risinājumus, ir galvenais, lai saglabātu hostu veselību.
Cīņa pret gliemežiem un kailgliemežiem prasa daudzpusīgu stratēģiju, kas ietver vides apstākļu maiņu, fiziskas barjeras un mērķtiecīgas ēsmas. Tā kā šie mīkstmieši dod priekšroku mitrai, sutīgai videi, laistīšana rīta stundās tieši pie auga pamatnes var palīdzēt lapām un augsnes virskārtai dienas laikā nožūt, padarot teritoriju tiem mazāk pievilcīgu. Noņemot mulču un citus dārza atkritumus ap hostām, mēs varam iznīcināt to dienas slēptuves. Kā fizisku barjeru var efektīvi izmantot ap augiem izkaisītas asas smiltis, olu čaumalas, kafijas biezumus vai īpašu vara lenti, kas saskarē ar dzīvnieku gļotām rada nelielu elektrisko lādiņu. Kā bioloģisku risinājumu var izmantot nematodes Phasmarhabditis hermaphrodita, kas kā parazīti iznīcina kailgliemežus, savukārt komerciāli pieejamās ēsmas uz dzelzs fosfāta bāzes ir mazāk bīstamas mājdzīvniekiem un derīgajiem organismiem nekā tradicionālie līdzekļi, kas satur metaldehīdu.
Lai gan gliemeži rada visredzamākos bojājumus, arī citi kaitēkļi var sagādāt raizes hostu mīļotājiem. Tāds ir, piemēram, sakņu smecernieks (Otiorhynchus sulcatus), kura pieaugušie īpatņi lapu malās atstāj raksturīgas, pusapaļas grauzumu pēdas, bet patieso apdraudējumu rada tā kāpuri, kas attīstās augsnē. Šie kāpuri grauž auga saknes un vainagu (sakneņa un lapu savienojuma vietu), kas noved pie auga vīšanas, dzeltēšanas un smagos gadījumos pat pie pilnīgas iznīkšanas. Aizsardzības pamatā ir cīņa pret kāpuriem, kurai kā bioloģisku risinājumu var izmantot augsnē iestrādātas parazītiskās nematodes (Heterorhabditis bacteriophora). Retāk uz hostām var parādīties arī laputis un cikādes, kas ar sūkšanu vājina augu un, iespējams, pārnēsā vīrusus, pret tiem var efektīvi cīnīties ar insekticīdām ziepēm vai nīma eļļu.
Sēnīšu un baktēriju slimības
No sēnīšu slimībām, kas skar hostas, viena no visizplatītākajām ir antraknoze, ko izraisa Colletotrichum ģints sēnes. Infekcijas raksturīgās pazīmes ir lieli, neregulāri plankumi uz lapām ar gaiši brūnu vai bālganu centru, ko ieskauj tumši brūna vai melna apmale. Slimībai progresējot, plankumu centrs bieži izkrīt, atstājot “skrošu cauruma” veida simptomu. Patogēns dod priekšroku siltam, mitram laikam un pārmērīgi mitrai lapotnei, tāpēc laistīšana no augšas ievērojami palielina infekcijas risku. Lai gan antraknoze galvenokārt ir estētiska problēma, smagos gadījumos tā var iznīcināt ievērojamu daļu lapotnes, kas vājina augu un samazina tā ziemcietību.
Daudz nopietnākas sekas ir sakņu puvei, kas pazīstama arī kā sklerotinioze, ko izraisa sēne Sclerotium rolfsii. Pirmā slimības pazīme ir apakšējo lapu dzeltēšana un vīšana, kam seko ātra, pilnīga auga sabrukšana. Ap inficēto sakņu kakliņu, uz augsnes virsmas, parādās raksturīgs, zirnekļtīklam līdzīgs, balts micēlija tīklojums, un tajā var novērot sīkus, sinepju sēklām līdzīgus, brūnus vai melnus izturīgos veidojumus jeb sklerocijus. Šī slimība ir ārkārtīgi postoša un grūti ārstējama, jo sklerociji augsnē saglabā dzīvotspēju gadiem ilgi. Vienīgais efektīvais aizsardzības veids ir tūlītēja inficētā auga un apkārtējās augsnes noņemšana un iznīcināšana, kā arī teritorijas dezinfekcija, piemēram, ar augsnes solarizāciju.
Hostu bakteriālās infekcijas ietver lapu plankumainību un mīksto sakņu puvi. Bakteriālā lapu plankumainība sākas ar ūdeņainiem, caurspīdīgiem plankumiem, kas vēlāk kļūst brūni vai melni un bieži ir ielenkti ar dzeltenu oreolu. Baktērijas parasti iekļūst auga audos caur nelieliem bojājumiem, piemēram, krusas vai kaitēkļu grauzumiem. Mīkstā puve ir vēl bīstamāka, tā uzbrūk auga pamatnei, kur audi sadalās putrveidīgā, ūdeņainā masā ar nepatīkamu smaku. Profilakses atslēga ir laba dārza higiēna, augu bojājumu novēršana, atbilstoša attāluma nodrošināšana labai gaisa cirkulācijai un slimu lapu un augu daļu tūlītēja noņemšana, lai novērstu izplatīšanos.
Vīrusu infekcijas: baisais Hostas X vīruss (HVX)
Iespējams, visbriesmīgākā hostu slimība ir Hostas X vīruss, plaši pazīstams kā HVX. Tas ir ārkārtīgi lipīgs un, pēc pašreizējām zināšanām, neārstējams vīruss, kas nopietni apdraud gan kolekcijas, gan stādaudzētavu stādījumus. Simptomi dažādām hostu šķirnēm var būt ļoti atšķirīgi: visbiežāk novēro neskaidrus, tintei līdzīgus plankumus gar lapu dzīslām, krāsu saplūšanu, mozaīkas rakstu, lapu audu retināšanos un deformāciju, kā arī vispārēju auga panīkumu. Lielākais drauds ir tas, ka dažas šķirnes gadiem ilgi var būt bezsimptomu nēsātājas, vienlaikus pastāvīgi inficējot citas apkārtējās hostas.
HVX izplatības izpratne ir ļoti svarīga profilaksei. Vīruss galvenokārt izplatās ar inficēta auga sulu, mehāniskā ceļā. Tas nozīmē, ka visizplatītākais pārnešanas veids ir piesārņotu dārza instrumentu – atzarošanas šķēru, lāpstu, nažu – lietošana. Ja tiek sagriezts inficēts augs un pēc tam ar to pašu nesterilizēto instrumentu tiek griezts vesels augs, vīruss gandrīz noteikti tiks pārnests. Infekcija var notikt arī, dalot ceru, kā arī noplēšot lapas vai strādājot bez roku mazgāšanas pēc saskares ar inficētu augu. Ir svarīgi zināt, ka HVX nepārnēsā kukaiņi, tāpēc aizsardzība balstās tikai uz stingru higiēnas noteikumu ievērošanu.
Tā kā pret HVX nav zāļu, aizsardzība aprobežojas ar profilaksi un stingru kontroli. Vissvarīgākais solis ir vienmēr iegādāties jaunas hostas no uzticamiem, cienījamiem avotiem, no vietām, kur stādījumi tiek regulāri pārbaudīti uz vīrusa klātbūtni. Pamanot aizdomīgus simptomus, skartais augs nekavējoties jāizolē no pārējiem un, ja iespējams, jānosūta paraugs laboratoriskai analīzei, lai apstiprinātu infekciju. Ja HVX klātbūtne tiek apstiprināta, inficētais augs jāizrok ar visām saknēm un jāiznīcina, vēlams sadedzinot vai ievietojot melnā maisā un izmetot sadzīves atkritumos. Nekad nekompostējiet inficētās augu daļas!
Abiotiskās problēmas un profilakses nozīme
Abiotiskās jeb neinfekciozās problēmas bieži tiek jauktas ar slimību simptomiem, lai gan tās izraisa vides faktori. Viena no visbiežāk sastopamajām šādām parādībām ir saules apdegums, kas rodas, ja ēnmīlošā hosta tiek pakļauta pārāk lielam tiešas saules starojuma daudzumam, īpaši pēcpusdienas stundās. Simptomi izpaužas lapu malu un galu dzeltēšanā, pēc tam brūnēšanā un apdegšanā, un audi kļūst papīrveidīgi un trausli. Dažādu hostu šķirņu saules gaismas tolerance atšķiras; kopumā šķirnes ar biezākām, zilganām vai zaļām lapām labāk panes sauli nekā tās ar plānākām, dzeltenīgām vai raibām lapām. Pareizas šķirnes izvēle konkrētās vietas gaismas apstākļiem ir būtiska, lai novērstu saules apdegumus.
Bieži sastopamas arī problēmas ar ūdens un barības vielu apgādi. Pārmērīga laistīšana, īpaši augsnēs ar sliktu drenāžu, var izraisīt sakņu puvi, kas izpaužas kā lapu dzeltēšana, vīšana un auga bojāeja, ko viegli sajaukt ar sēnīšu izraisītu sakņu puvi. Nepietiekama laistīšana, savukārt, izraisa lapu vīšanu, lapu malu brūnēšanu un izžūšanu. Arī barības vielu trūkums var radīt redzamus simptomus; piemēram, slāpekļa trūkums izraisa vispārēju dzeltēšanu (hlorozi), galvenokārt uz vecākām lapām, savukārt dzelzs trūkums izpaužas jauno dzinumu dzeltēšanā starp dzīslām. Kvalitatīva, ar organiskām vielām bagāta, labi drenēta augsne un sabalansēta, lēnas iedarbības mēslojuma lietošana pavasarī palīdz novērst šīs problēmas.
Visbeidzot, vissvarīgākais princips hostu kopšanā ir profilakse. Veselīgs, spēcīgs augs, kas audzēts optimālos apstākļos, ir daudz izturīgāks pret kaitēkļiem un slimībām. Tas ietver piemērotas augšanas vietas izvēli, pareizu laistīšanu un mēslošanu, dārza higiēnas uzturēšanu – piemēram, regulāru nokaltušu lapu un augu atlieku noņemšanu – un instrumentu dezinfekciju, strādājot starp dažādiem augiem. Rūpīga jauno iegādāto augu pārbaude un to turēšana karantīnā dažas nedēļas arī ir gudrs piesardzības pasākums pirms to stādīšanas pastāvīgā vietā dārzā. Rūpīgs un apdomīgs dārznieks gadu no gada tiks atalgots ar sulīgu, veselīgu hostu lapotni.
