Hostas, zināmas arī kā funkijas, ir vieni no populārākajiem daudzgadīgajiem augiem dārza ēnainajiem stūriem, kas galvenokārt valdzina ar savu iespaidīgo lapotni. Lai gan daudzi uzskata, ka tas ir ārkārtīgi mazprasīgs augs, patiesībā, lai sasniegtu un uzturētu sulīgu, veselīgu un spilgtas krāsas lapotni, ir nepieciešama apzināta un profesionāla barības vielu papildināšana. Pareiza mēslošana ne tikai stimulē augšanu, bet arī veicina auga izturību pret slimībām un kaitēkļiem. Barības vielu piegādes pamats ir kvalitatīva, ar organiskām vielām bagāta augsne, ko veģetācijas periodā papildina ar mērķtiecīgu mēslošanu.
Hostu barības vielu vajadzību apmierināšanā vissvarīgāko lomu spēlē trīs makroelementi: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir nepieciešams lapotnes attīstībai, hlorofila ražošanai un vispārējai veģetatīvajai augšanai, kas lapu dekoratīvajam augam ir īpaši svarīgi. Slāpekļa trūkuma pazīmes ir blāvas, dzeltenīgas lapas un panīkusi augšana, savukārt pārmērīga slāpekļa uzņemšana var radīt sulīgu, bet vaļīgas struktūras, vāju lapotni, kas ir uzņēmīgāka pret slimībām. Atbilstoša slāpekļa piegāde nodrošina lapu izmēru, tekstūru un šķirnei raksturīgo krāsas intensitāti.
Fosfors un kālijs arī ir kritiski svarīgi elementi optimālai auga attīstībai. Fosfors galvenokārt ir atbildīgs par spēcīgu sakņu sistēmas augšanu, enerģijas pārneses procesiem (ATP sintēze) un ziedu veidošanos. Lai gan hostas netiek audzētas ziedu dēļ, veselīga sakņu sistēma ir būtiska barības vielu un ūdens uzņemšanai. Tikmēr kālijs uzlabo vispārējo vitalitāti, stresa noturību un izturību pret slimībām, kā arī spēlē galveno lomu ūdens saimniecības regulēšanā un šūnu sieniņu stiprināšanā, kas veicina lapu stingrību un tekstūru.
Augsnes sagatavošana un organisko vielu loma
Pirms domāt par mēslošanu, ir būtiski izveidot atbilstošu augsnes struktūru, kas ir hostu veselības pamats. Hosta dod priekšroku irdenai, labi drenētai, bet vienlaikus mitrumu saglabājošai, ar humusu bagātai augsnei. Ideālais augsnes skābums (pH vērtība) ir viegli skābs vai neitrāls, parasti diapazonā no 6,5 līdz 7,5, jo šajā vidē lielākā daļa barības vielu augam ir visvieglāk uzņemamas. Pirms stādīšanas ieteicams augsni dziļi uzrakt un iestrādāt tajā lielu daudzumu organisko vielu, piemēram, nobriedušu kompostu vai kvalitatīvu organisko mēslojumu granulās.
Organisko vielu loma ir daudz plašāka par vienkāršu barības vielu avotu; tās uzlabo augsnes struktūru, palielina ūdens aizturēšanas spēju smilšainās augsnēs un uzlabo drenāžu mālainās augsnēs. Nobriedis komposts, lapu trūdzeme vai labi sadalījušies kūtsmēsli nodrošina plašu makro- un mikroelementu klāstu lēni sadalāmā formā, tādējādi darbojoties kā sava veida buferis un nodrošinot nepārtrauktu un līdzsvarotu barības vielu piegādi. Šī stabilā vide veicina noderīgo augsnes mikroorganismu vairošanos, kas tālāk palīdz barības vielu atbrīvošanā un to pieejamības nodrošināšanā augam. Regulāra organisko vielu papildināšana mulčas veidā ir arī būtiska ilgtermiņa augsnes auglības uzturēšanai.
Praksē, sagatavojot stādīšanas bedri, izraktajai zemei pievieno vismaz vienu trešdaļu kvalitatīva komposta vai citu organisko vielu. Tas nodrošina jaunam augam sākotnējo stimulu un piemērotu vidi sakņu nostiprināšanai. Jau esošiem stādījumiem agrs pavasaris ir vispiemērotākais laiks, lai ap auga pamatni izkaisītu 2-5 centimetrus biezu komposta vai organiskā mēslojuma slāni un to uzmanīgi iestrādātu augsnes virskārtā. Šī metode ne tikai baro, bet arī palīdz saglabāt augsnes mitrumu un ierobežot nezāļu augšanu.
Mēslošanas laiks un metodes
Hostu barības vielu papildināšanas kritiskākais periods ir pavasara atmoda, kad dzinumi tikko parādās no zemes. Šajā fāzē augam ir nepieciešama ievērojama enerģija intensīvai lapotnes augšanai, tāpēc ir ļoti ieteicams lietot līdzsvarotu, lēnas iedarbības mēslojumu. Granulas ar līdzsvarotu NPK attiecību, piemēram, 10-10-10 vai līdzīgu, var būt ideāla izvēle, kas vienmērīgi nodrošina nepieciešamās barības vielas vairāku mēnešu garumā. Otro, mazāku mēslojuma devu var dot vasaras sākumā, līdz jūnija beigām, lai atbalstītu augu pirms vasaras karstuma, bet no vasaras vidus, īpaši pēc jūlija, ir jāizvairās no mēslojumiem, kas bagāti ar slāpekli, jo tie var stimulēt jaunus, vājus dzinumus, kurus ziemas sals var viegli sabojāt.
Attiecībā uz mēslojuma veidiem mēs varam izvēlēties starp jau minētajām lēni iedarbīgajām granulām un ātrāk iedarbīgajiem šķidrajiem mēslošanas līdzekļiem. Granulēti produkti ar kontrolētu barības vielu izdalīšanos (slow-release) ir izdevīgi, jo ar vienu pavasara lietošanas reizi tie var segt auga vajadzības visai sezonai, samazinot pārmēslošanas risku. Turpretī šķidrie mēslošanas līdzekļi nodrošina tūlītēju, bet īsāku iedarbību, tāpēc tie ir lieliski piemēroti ātrai “enerģijas devai” vai regulārai podos audzētu augu barošanai, kur barības vielas biežas laistīšanas dēļ ātrāk izskalojas. Šķidros mēslošanas līdzekļus parasti ieteicams lietot ik pēc 2-4 nedēļām veģetācijas perioda pirmajā pusē.
Lietošanas metode ir izšķiroša efektivitātes un drošības ziņā. Granulēto mēslojumu vienmērīgi izkaisiet ap auga pamatni, zem lapotnes, bet uzmanieties, lai granulas tieši nesaskartos ar auga stublāju vai centrālo pumpuru (kronīti), jo tas var izraisīt apdegumus. Pēc lietošanas mēslojumu rūpīgi ielaistiet augsnē, lai aktīvās vielas nonāktu sakņu zonā. Lietojot šķidro mēslojumu, vienmēr ievērojiet uz iepakojuma norādītās atšķaidīšanas proporcijas un vienmēr uzklājiet to uz mitras augsnes, lai izvairītos no sakņu apdegumiem.
Īpaši apsvērumi un pārmēslošanas briesmas
Papildus makroelementiem hostas veselībai ir svarīgi arī mikroelementi, piemēram, dzelzs, mangāns un magnijs, īpaši raiblapu šķirnēm, kur krāsu spilgtumam ir nepieciešama atbilstoša apgāde. Augsnē, kas bagātināta ar kvalitatīvu kompostu un organiskām vielām, šie elementi parasti ir pietiekamā daudzumā. Tomēr īpašu uzmanību prasa konteineros audzētās hostas, jo ierobežotais augsnes maisījuma daudzums podā ātri noplicinās un barības vielas tiek izskalotas ar laistīšanas ūdeni. Viņu gadījumā veģetācijas periodā ir nepieciešama regulāra, bet atšķaidīta šķidrā mēslošana, lai nodrošinātu nepārtrauktu attīstību.
Pārmēslošana var būt vismaz tikpat kaitīga kā barības vielu trūkums, un tās simptomi bieži ir smagāki. Pārāk augsta mēslojuma koncentrācija var “apdedzināt” saknes, kas noved pie auga vīšanas un pēc tam bojāejas. Viena no raksturīgākajām ārējām pazīmēm ir brūna, sausa, apdegusi josla lapu malās. Pārmērīga slāpekļa uzņemšana, kā jau minēts iepriekš, noved pie šūnu atslābuma, kas rada vāju, ļenganu lapotni un pasliktina raiblapu šķirņu krāsu kontrastu, bieži izraisot zaļās krāsas dominēšanu.
Noslēgumā, veiksmīgas hostu audzēšanas noslēpums slēpjas mērenībā un līdzsvarotā pieejā. Vissvarīgākais ir izveidot un uzturēt veselīgu augsni, bagātīgi izmantojot organiskās vielas. Papildu mēslošanu uzskatiet par mērķtiecīgu iejaukšanos, kas pielāgota auga vajadzībām, novērojot tā attīstību un iespējamās trūkuma pazīmes. Rūpīga novērošana un uz profilaksi un augsnes dzīvības atbalstīšanu balstīta prakse ilgtermiņā sniedz daudz iespaidīgākus rezultātus nekā pārmērīga ķimikāliju lietošana un garantē, ka mūsu hostas gadu no gada būs dārza skaistākie dārgakmeņi.
