Abesīnijas gladiola, zināma arī kā smaržīgā gladiola vai zinātniskajā nosaukumā Gladiolus callianthus (iepriekš Acidanthera murielae), ir patiesi īpašs un elegants augs, kas ar savu eksotisko izskatu un apreibinošo smaržu spēj izdaiļot jebkuru dārzu. Tā nāk no Austrumāfrikas kalnu reģioniem, kur pēc vasaras lietavām atver savus sniegbaltos, zvaigžņveida ziedus, ko rotā bordo plankums rīklītē. Ar pareizu kopšanu arī tu vari kļūt par daļu no šī brīnuma, un šī šķietami trauslā, tomēr pateicīgā skaistule var kļūt par tava dārza dārgakmeni. Iepazīsties tuvāk ar šo augu, lai, atklājot visus tā noslēpumus, tas tevi katru gadu apbalvotu ar pēc iespējas bagātīgāku ziedēšanu. Tās kopšana prasa zināmu uzmanību, bet gala rezultāts ir visu pūļu vērts, jo ir maz vasaras ziedu, kas elegancē un smaržā varētu ar to mēroties.
No botāniskā viedokļa tā pieder pie īrisu dzimtas (Iridaceae) un ir tuva radiniece labi zināmajām dārza gladiolām, tomēr izskatā un smaržā no tām būtiski atšķiras. Kamēr tradicionālās gladiolas bieži ir robustas un spilgtās krāsās, Abesīnijas gladiola pārstāv gaisīgāku, smalkāku skaistumu. Uz tās slaidajiem stublājiem parasti attīstās 6-12 ziedi, kas pakāpeniski atveras, tāpēc tu vari sagaidīt ilgu ziedēšanas periodu. Tās īpašā smarža visvairāk jūtama vakara stundās, piepildot dārzu un terasi ar smalku, saldenu aromātu.
Savā dabiskajā augšanas vietā, Etiopijas un Malāvijas kalnu pļavās un akmeņainajās nogāzēs, tā zied vasaras musonu laikā, kad valda bagātīgi nokrišņi un silts laiks. Šie apstākļi nosaka arī tās vajadzības dārzā: tā mīl sauli, labi drenētu augsni un regulāru laistīšanu veģetācijas periodā. Lai gan tā ir eksotiskas izcelsmes, to var veiksmīgi audzēt arī mūsu klimatiskajos apstākļos, ja vien tu ievēro dažus pamatnoteikumus kopšanā, īpaši attiecībā uz pārziemināšanu, jo pie mums tā nav ziemcietīga.
Abesīnijas gladiolas audzēšana nav tikai dārzkopības uzdevums, bet arī sava veida attiecību veidošana ar šo īpašo augu. Vērot tās attīstību, nodrošināt tai optimālus apstākļus, un pēc tam priecāties par tās ziediem un ieelpot tās saldo smaržu – tas viss piepilda dārzkopi ar prieku. Šajā rakstā es tevi detalizēti izvedīšu cauri visiem svarīgākajiem Abesīnijas gladiolas kopšanas soļiem, lai arī tu varētu piedzīvot šo brīnišķīgo pieredzi un lepoties ar šo unikālo augu savā dārzā.
Ideālās stādīšanas vietas izvēle
Viens no svarīgākajiem faktoriem Abesīnijas gladiolai ir pietiekams saules gaismas daudzums. Šis augs ir izteikti gaismas prasīgs, tāpēc izvēlies savā dārzā vietu, kur tas saņems vismaz 6-8 stundas tiešas saules gaismas dienā. Ēnainākās, pusēnainās vietās tā augšana var būt lēnāka, un ziedēšana var izpalikt vai būt ievērojami nabadzīgāka. Dienvidu un dienvidrietumu puses parasti ir ideālas tai, kur saules stari to sasniedz visilgāk.
Augsnes kvalitāte arī ir izšķiroša Abesīnijas gladiolas veselīgai attīstībai. Tai vislabāk patīk labi drenētas, irdenas augsnes, kas bagātas ar humusu. Stāvošs ūdens var būt liktenīgs bumbuļsīpoliem, jo tas viegli var izraisīt puvi. Ja augsne tavā dārzā ir smaga, mālainas, pirms stādīšanas noteikti uzlabo to ar smiltīm, kompostu vai labi sadalījušos kūtsmēsliem, lai nodrošinātu pienācīgu drenāžu un barības vielu saturu. Ideālais pH līmenis ir viegli skābs vai neitrāls (pH 6.0-7.0).
Lai gan tā mīl siltumu un sauli, ir ieteicams to pasargāt no stipriem, vētrainiem vējiem. Tās slaidie, augstie stublāji un ziedi, kas uz tiem attīstās, var viegli tikt bojāti vai pat nolauzti stiprāka vēja dēļ. Stādi to aizsargātā vietā, piemēram, pie sienas vai žoga, vai arī augstāku, krūmveida augu aizvējā. Ja šādas iespējas nav, vēlāk var būt nepieciešams balstīt ziedkātus ar mietiņiem, lai novērstu to nogāšanos.
Svarīgs aspekts var būt arī kaimiņaugu izvēle, ja plāno to stādīt jauktā dobē. Tā labi izskatās kopā ar citiem vasaras ziediem, piemēram, viengadīgiem augiem vai zemākām ziemcietēm, kas to nenomāks un pārāk daudz nekonkurēs ar to par gaismu un barības vielām. Pievērs uzmanību tam, lai kaimiņaugiem būtu līdzīgas prasības attiecībā uz augsni un ūdens apgādi. Papildus estētiskajai saskaņai pareiza kombinācija var palīdzēt arī atbaidīt kaitēkļus.
Bumbuļsīpolu sagatavošana un stādīšana
Veselīgu un spēcīgu augu pamats ir kvalitatīvs stādāmmateriāls, tāpēc īpašu uzmanību pievērs bumbuļsīpolu (precīzāk, gumiemolu) izvēlei. Pērkot meklē bumbuļsīpolus, kas ir cieti, veseli un bez pelējuma plankumiem, bojājumiem vai puves pazīmēm. Lielāki bumbuļsīpoli parasti dod vairāk ziedu un spēcīgāk attīstās. Iegādājies tos uzticamos dārzniecībās vai tiešsaistes avotos, lai būtu pārliecināts par kvalitāti un šķirnes autentiskumu.
Ideālais stādīšanas laiks ir pēc pavasara salnām, parasti no aprīļa beigām līdz maija vidum, kad augsne ir pietiekami sasilusi (vismaz 10-12 °C). Pārāk agra stādīšana aukstā, mitrā augsnē var izraisīt bumbuļsīpolu puvi. Ja vēlies būt drošs, pagaidi, kamēr dienas temperatūra pastāvīgi pārsniedz 15 °C. Daži dārznieki mēģina arī priekšaudzēšanu, stādot bumbuļsīpolus podos gaišā, siltā vietā, tādējādi panākot agrāku ziedēšanu.
Stādīšanas dziļums un attālums arī ir svarīgi faktori. Vispārīgs noteikums ir stādīt bumbuļsīpolus apmēram 8-10 cm dziļumā, ar smaili uz augšu. Attālumam starp bumbuļsīpoliem jābūt vismaz 10-15 cm, lai augiem būtu pietiekami daudz vietas attīstībai un lai būtu nodrošināta pienācīga gaisa cirkulācija, kas palīdz novērst sēnīšu slimības. Ja tos stādi grupās, panāksi efektīvāku iespaidu, nekā stādot tos pa vienam.
Augsnes sagatavošana pirms stādīšanas ir nepieciešama. Rūpīgi uzroc izvēlēto laukumu vismaz 20-25 cm dziļumā un iestrādā labi sadalījušos kompostu vai kvalitatīvu ziedu augsni, lai uzlabotu augsnes struktūru un barības vielu saturu. Ja tava augsne mēdz aizturēt pārāk daudz ūdens, smilts vai smalkas grants slāņa iestrādāšana stādāmās bedres apakšā var palīdzēt uzlabot drenāžu. Rūpīga sagatavošana atmaksāsies ar spēcīgu augu augšanu.
Laistīšanas ceļvedis
Abesīnijas gladiolas ūdens nepieciešamība mainās atkarībā no augšanas fāzes. Pēc bumbuļsīpolu iestādīšanas sākumā laisti tikai mēreni, kamēr neparādās asni, lai izvairītos no puves. Tiklīdz augs sāk aktīvi augt un parādās lapas, kā arī ziedkātu attīstības un ziedēšanas laikā, tas prasa regulāru un bagātīgu ūdens apgādi. Augsni uzturi vienmērīgi mitru, bet tā nedrīkst būt pārmirkusi.
Labākās laistīšanas prakses ietver laistīšanu agri no rīta vai vēlu pēcpusdienā, kad iztvaikošanas zudumi ir mazāki. Laisti tieši pie auga pamatnes, dziļi samitrinot augsni, lai ūdens sasniegtu sakņu zonu. Izvairies no lapu un ziedu slapināšanas, īpaši vakara stundās, jo tas veicina sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas vai pelēkās puves, attīstību. Viena pamatīga, dziļa laistīšana ir labāka nekā vairākas seklas.
Ir svarīgi atpazīt pārmērīgas un nepietiekamas laistīšanas pazīmes. Visbiežākais pārmērīgas laistīšanas simptoms ir lapu dzeltēšana un vīšana, augšanas apstāšanās un sakņu puve. Nepietiekami laistītam augam lapas arī vīst, brūnē malās, un ziedēšana var būt vāja vai pumpuri var nokalst. Vēro savu augu reakcijas un pielāgo laistīšanas biežumu un daudzumu laika apstākļiem un augsnes stāvoklim.
Lai saglabātu mitrumu augsnē, izmanto mulčēšanu. Uzklāj 5-7 cm biezu organiska mulčas slāni, piemēram, priežu mizu, kompostu vai salmus, ap augiem, uzmanoties, lai mulča tieši nesaskartos ar stublājiem. Mulča ne tikai saglabā ūdeni augsnē, bet arī palīdz ierobežot nezāles un stabilizēt augsnes temperatūru, kas ir īpaši noderīgi karstās vasaras dienās.
Barības vielu nodrošināšana un mēslošana
Abesīnijas gladiola būs pateicīga par regulāru barības vielu papildināšanu, īpaši pirms ziedēšanas un tās laikā. Lai tā bagātīgi ziedētu un attīstītu veselīgus bumbuļsīpolus nākamajam gadam, tai ir nepieciešamas līdzsvarotas barības vielas. Svarīgākie makroelementi ir slāpeklis (N) lapu attīstībai, fosfors (P) sakņu un ziedu veidošanai, kā arī kālijs (K) vispārējai izturībai un ziedu kvalitātei. Turklāt tai nelielos daudzumos ir nepieciešami arī mikroelementi.
Izvēlies kvalitatīvu mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem un kam ir līdzsvarots NPK attiecība, vai tādu, kurā fosfora un kālija saturs ir nedaudz augstāks. Izvairies no mēslošanas līdzekļiem ar pārāk augstu slāpekļa saturu, jo tie var izraisīt sulīgu lapotni uz ziedēšanas rēķina. Kā organisku alternatīvu vari izmantot labi sadalījušos kompostu, kaulu miltus (bagātus ar fosforu) vai koksnes pelnus (bagātus ar kāliju), ko uzmanīgi iestrādā augsnes virskārtā.
Mēslošanu sāc, kad asni sasniedz 10-15 cm augstumu, un atkārto ik pēc 2-3 nedēļām līdz ziedēšanai. Pēc ziedēšanas beigām vairs nedod papildmēslojumu, lai bumbuļsīpoli varētu pienācīgi nobriest ziemas mieram. Vienmēr ievēro izvēlētā mēslojuma iepakojumā norādītās instrukcijas par devu un lietošanas veidu. Šķidros mēslošanas līdzekļus parasti lieto atšķaidītus ar laistāmo ūdeni, savukārt granulētos mēslošanas līdzekļus vienmērīgi izkaisi ap augiem, pēc tam iestrādā augsnē un aplaisti.
Ir svarīgi izvairīties no pārmēslošanas, jo tā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Pārāk daudz barības vielu, īpaši mākslīgo mēslošanas līdzekļu gadījumā, var apdedzināt saknes, kas var izraisīt auga bojāeju. Pārmēslošanas pazīmes var būt lapu apdegumi, pēkšņa augšanas apstāšanās vai auga vispārēja novājināšanās. Ja tev ir aizdomas par pārmēslošanu, rūpīgi izskalo augsni ar tīru ūdeni, lai izskalotu liekās sāļus.
Augšanas veicināšana un kopšana
Kad Abesīnijas gladiola aug un sāk attīstīt savus slaidos ziedkātus, var kļūt nepieciešams tos balstīt, īpaši vējainās vietās vai ja augi izaug īpaši augsti. Ziedu smaguma dēļ stublāji var noliekties vai pat nolūzt. Tu vari izmantot plānus bambusa mietiņus, metāla augu balstus vai speciālus ziedu balstus. Balstu uzmanīgi iedur augsnē blakus augam, pirms ziedkāts ir pilnībā attīstījies, lai nesabojātu bumbuļsīpolu vai saknes.
Regulāra noziedējušo ziedu noņemšana, t.i., “deadheading”, ir noderīga vairāku iemeslu dēļ. No vienas puses, tā padara augu estētiski pievilcīgāku, no otras puses, tā neļauj augam tērēt enerģiju sēklu veidošanai, tā vietā novirzot to turpmāko ziedu attīstībai vai bumbuļsīpola nostiprināšanai. Uzmanīgi noplūc vai nogriez novītušos ziedus no stublāja, uzmanoties, lai nesabojātu attīstošos pumpurus. Ja visa ziedkopa ir noziedējusi, vari nogriezt arī ziedkātu.
Nezāles pastāvīgi konkurē ar kultūraugiem par ūdeni, barības vielām un gaismu, tāpēc ir svarīga regulāra ravēšana ap Abesīnijas gladiolu. Nezāļu noņemšana ir īpaši svarīga aktīvās augšanas fāzē. Vēlams ravēt ar rokām, uzmanīgi izraujot nezāles ar saknēm, lai nesabojātu gladiolas sekli esošās saknes vai bumbuļsīpolus. Mulčēšana var lielā mērā palīdzēt ierobežot nezāles, samazinot ravēšanai veltīto laiku.
Regulāra augu pārbaude palīdz agrīni atklāt un risināt iespējamās problēmas. Vēro lapas, stublājus un ziedus, meklējot stresa, slimību vai kaitēkļu invāzijas pazīmes. Laicīgi pamanītas izmaiņas, piemēram, lapu dzeltēšana, plankumainība vai kaitēkļu parādīšanās, bieži vien ir vieglāk novēršamas ar ātru iejaukšanos. Proaktīva aprūpe veicina augu veselības saglabāšanu un bagātīgu ziedēšanu.
Aizsardzība pret kaitēkļiem un slimībām
Abesīnijas gladiolu salīdzinoši maz apdraud kaitēkļi, bet dažiem ir vērts pievērst uzmanību. Visbiežāk problēmas var radīt tripši, kas ir sīki, lidojoši kukaiņi un sūc sulu no lapām un ziediem, atstājot aiz sevis sudrabainus plankumus un deformācijas. Turklāt var parādīties arī laputis un tīklērces, īpaši siltā, sausā laikā. Kaitēkļu agrīna atklāšana ir izšķiroša efektīvai aizsardzībai.
Cīnoties pret kaitēkļiem, centies izmantot videi draudzīgus risinājumus. Nelielas invāzijas gadījumā var palīdzēt kaitēkļu noskalošana ar ūdens strūklu vai apsmidzināšana ar insekticīdu ziepju (kālija ziepju) šķīdumu. Arī nīma eļļas bāzes preparāti var būt efektīvi pret daudziem kaitēkļiem. Smagākas invāzijas gadījumā, ja bioloģiskās metodes nedod rezultātus, vari apsvērt mērķtiecīgu, sistēmisku vai kontaktdarbības insekticīdu lietošanu, vienmēr ievērojot lietošanas instrukcijas un drošības noteikumus.
No sēnīšu slimībām visbiežāk sastopamas ir gladiolu rūsa, botrīts (pelēkā puve) un bumbuļsīpolu puve. Rūsa izraisa oranžus vai brūnus pustulas uz lapām, savukārt botrīts veido pelēku, pelējumainu aplikumu uz ziediem un lapām, īpaši mitrā, sutīgā laikā. Bumbuļsīpolu puvi visbiežāk izraisa pārmērīga laistīšana vai slikti drenēta augsne. Arī šeit profilakse ir izšķiroša: nodrošini labu gaisa cirkulāciju starp augiem, izvairies no lapu laistīšanas un stādi labi drenētā augsnē.
Lai novērstu slimības, ir svarīgi piemērot pareizu agrotehniku. Ievēro augseku, ja iespējams, nestādi gladiolu vienā un tajā pašā vietā vairākus gadus pēc kārtas. Bumbuļsīpolus pirms uzglabāšanas rūpīgi izžāvē un uzglabā tikai veselus, nebojātus bumbuļsīpolus. Rudens lapu novākšana un inficēto augu daļu tūlītēja noņemšana arī palīdz samazināt patogēnu pārziemošanas iespējas. Veselīgs, labi kopts augs vienmēr ir izturīgāks pret slimībām un kaitēkļiem.
Ziedēšanas brīnums un griezto ziedu kopšana
Abesīnijas gladiolas ziedēšana parasti ilgst no vasaras otrās puses, no augusta līdz septembrim, un dažreiz pat līdz oktobrim, atkarībā no stādīšanas laika un laika apstākļiem. Slaidie stublāji, uz kuriem viens virs otra atveras zvaigžņveida, sniegbalti ziedi, kuru centru rotā tumši sarkans vai kastaņbrūns plankums, sniedz elpu aizraujošu skatu. Tomēr īstā burvība sākas vakara stundās, kad ziedi izdala intensīvu, saldu smaržu, kas atgādina jasmīnu, piepildot dārzu un terasi.
Ja vēlies to izmantot kā grieztos ziedus, labākais laiks ziedu nogriešanai ir agri no rīta vai vēlu vakarā, kad augs ir vairāk piesātināts ar ūdeni. Izvēlies stublājus, uz kuriem apakšējie 1-2 ziedi jau ir atvērušies, bet pārējie vēl ir pumpuros. Ar asu nazi vai dārza šķērēm nogriez stublājus slīpi, lai palielinātu ūdens uzsūkšanas virsmu. Nekavējoties ieliec tos spainī ar ūdeni, lai izvairītos no gaisa burbuļu veidošanās stublājā, kas traucētu ūdens uzsūkšanu.
Lai pagarinātu Abesīnijas gladiolas griezto ziedu mūžu, vari veikt dažus vienkāršus pasākumus. Pirms tos ieliec vāzē, zem ūdens nogriez 1-2 cm no stublāju galiem. Noņem lapas, kas nonāktu zem ūdens līmeņa, lai novērstu puvi un ūdens piesārņošanos. Izmanto ziedu konservantu vāzes ūdenī vai pagatavo to pats, pievienojot nedaudz cukura un dažus pilienus balinātāja. Ūdeni maini katru dienu vai katru otro dienu un vienmēr nedaudz nogriez stublāju galus.
Abesīnijas gladiola brīnišķīgi izskatās arī kā grieztie ziedi un var būt elegants, smaržīgs jūsu mājas rotājums. Tā skaisti izskatās arī vienkāršā stikla vāzē, bet labi iederas arī jauktos pušķos. Novieto vāzi vietā, kur to bieži vari apbrīnot un kur tās smarža var izpausties, bet izvairies no tiešas saules gaismas un caurvēja, jo tie var saīsināt tās mūžu. Smaržu mākonis, kas ienests tavā mājoklī, katru reizi atgādinās par šo īpašo tava dārza dārgakmeni.
Bumbuļsīpolu izrakšana un pārziemināšana
Abesīnijas gladiola pie mums nav ziemcietīga, tāpēc tās bumbuļsīpoli pirms pirmajām salnām ir jāizrok un pareizi jāpārziemina. Optimālais laiks bumbuļsīpolu izrakšanai parasti ir oktobra beigas vai novembra sākums, pēc tam, kad auga lapas ir nodzeltējušas un nokaltušas, bet pirms augsne pastāvīgi sasalst. Tā ir zīme, ka augs ir beidzis veģetācijas periodu un bumbuļsīpoli ir uzkrājuši pietiekami daudz barības vielu ziemas mieram un nākamā gada augšanai.
Bumbuļsīpolu izrakšana prasa uzmanību. Ar dakšām uzmanīgi irdini augsni ap augu pietiekamā attālumā, lai nesabojātu bumbuļsīpolus. Uzmanīgi izcel visu augu ar bumbuļsīpolu no zemes. Nokrati lieko zemi, bet nemazgā tos, jo mitrums uzglabāšanas laikā var izraisīt puvi. Stublāju nogriez apmēram 5-10 cm virs bumbuļsīpola.
Izraktie bumbuļsīpoli pirms uzglabāšanas ir rūpīgi jāizžāvē jeb “jānogatavina”. Izklāj tos vienā kārtā labi vēdināmā, sausā, bezsalnas vietā, piemēram, šķūnī, garāžā vai uz segtas terases. Atstāj tos žūt dažas nedēļas (2-3 nedēļas), kamēr atlikušais stublājs un saknes pilnībā izžūst un tos var viegli noņemt. Pēc tam uzmanīgi notīri bumbuļsīpolus no sakaltušās zemes, vecajām saknēm un stublāju atliekām. Tad vari atdalīt arī iespējamos izveidojušos sīkos meitas bumbuļsīpolus (kormellus), kurus vari uzglabāt atsevišķi un pavasarī iestādīt.
Notīrītie un izžāvētie bumbuļsīpoli ziemas mēnešos jāuzglabā vēsā, sausā, tumšā un labi vēdināmā vietā. Ideālā uzglabāšanas temperatūra ir no 5 līdz 10 °C. Tos var uzglabāt papīra maisiņos, kartona kastēs vai tīkla maisos, vai arī kastē, kas izklāta ar sausas kūdras, smilšu vai zāģu skaidu slāni, lai pasargātu tos no izžūšanas un sala. Ziemas laikā periodiski pārbaudi bumbuļsīpolus un nekavējoties noņem bojātos vai sapelējušos eksemplārus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos.
Pavairošanas metodes
Visbiežākais un vienkāršākais Abesīnijas gladiolas pavairošanas veids ir meitas bumbuļsīpolu, pazīstamu arī kā kormellu, izmantošana. Šie sīkie bumbuļsīpoli veidojas pie galvenā bumbuļsīpola (mātes bumbuļsīpola) pamatnes vai sāniem veģetācijas perioda beigās. Kad rudenī izroc un tīri bumbuļsīpolus, šos sīkos meitas bumbuļsīpolus var viegli atdalīt. Savāc tos un, līdzīgi kā lielos bumbuļsīpolus, pārziemini tos sausā, vēsā vietā.
Pavasarī meitas bumbuļsīpolus vari stādīt līdzīgi kā lielos bumbuļsīpolus, bet nedaudz seklāk (apmēram 3-5 cm dziļi) un blīvāk atsevišķā dobē vai podā. Pirmajā gadā no šiem mazajiem bumbuļsīpoliem parasti vēl neattīstās ziedošs augs, bet tie enerģiju vairāk velta bumbuļsīpola augšanai. Ar regulāru laistīšanu un mēslošanu 1-3 gadu laikā tie var sasniegt ziedēšanas lielumu, tāpēc ar pacietību tu pats vari izaudzēt jaunas un jaunas smaržīgās gladiolas.
Abesīnijas gladiolu var pavairot arī no sēklām, lai gan tas ir ilgstošāks un sarežģītāks process, un šķirnes īpašības ne vienmēr pilnībā pārmantojas, īpaši hibridizētām šķirnēm. Sēklas vari savākt no pogaļām, kas veidojas pēc ziedu noziedēšanas, pēc tam, kad tās ir izžuvušas. Pavasarī iesēj tās kvalitatīvā sēklu substrātā, plāni nosedzot. Dīgšana var ilgt vairākas nedēļas, un dēsti prasa īpašu aprūpi. Augiem, kas audzēti no sēklām, parasti ir nepieciešami 3-4 gadi, lai sasniegtu ziedēšanas vecumu.
Lielākiem, vecākiem bumbuļsīpoliem var apsvērt arī bumbuļsīpolu dalīšanu, lai gan tā ir retāk sastopama metode šai sugai. Ja bumbuļsīpols ir izaudzis ļoti liels un tam ir vairāki augšanas punkti (pumpuri), pavasarī, pirms stādīšanas, to vari uzmanīgi ar asu, sterilu nazi sadalīt divās vai vairākās daļās. Pārliecinies, ka katrai daļai ir vismaz viens pumpurs un pietiekami daudz bumbuļsīpola daļas barības vielu nodrošināšanai. Griezuma virsmas atstāj dažas stundas žūt vai apstrādā ar kokogļu pulveri, lai novērstu infekcijas pirms stādīšanas.
Abesīnijas gladiola dārza dizainā
Abesīnijas gladiola ar savu eleganto izskatu un slaido augumu ir lieliski piemērota, lai piešķirtu vertikālu akcentu puķu dobēm. Tās augstums parasti ir 60-90 cm, tāpēc tā labi iederas jauktu dobju vidusdaļā vai aizmugurē, kur, paceļoties virs citiem augiem, var dižoties ar saviem zvaigžņveida ziediem. Stādi to grupās, novietojot vismaz 5-7 bumbuļsīpolus tuvu viens otram, lai panāktu kuplāku, efektīvāku iespaidu. Atsevišķi eksemplāri var pazust starp citiem augiem.
Krāsu ziņā sniegbaltie ziedi ar tumši sarkanu plankumu rīklītē lieliski kombinējas ar citiem augiem. Īpaši skaisti tie izskatās kopā ar augiem ar tumši zaļām vai bordo lapām, kas rada kontrastu un izceļ ziedu smalkumu. Tā labi sader, piemēram, ar dekoratīvajām graudzālēm, kas ar savu gaisīgo izskatu ar to harmonizē, vai ar zemākām, spilvenveida ziemcietēm, piemēram, mārsilu vai vijolītēm, kas nosedz augsni un ierāmē ziedus. Pateicoties vēlai vasaras ziedēšanai, tā labi sader ar augiem, kas zied vienlaikus vai nedaudz agrāk, tādējādi nodrošinot nepārtrauktu skatu.
Pateicoties savai īpašajai smaržai, tā ir ideāla izvēle smaržīgiem dārziem vai tuvu atpūtas vietām, terasēm, logiem, kur bieži varat baudīt tās saldo aromātu, īpaši vakara stundās. Tā kā tā ir lielisks grieztais zieds, ir vērts nelielu dārza daļu atvēlēt īpaši griezto ziedu dobei, kur varat bagātīgi audzēt ziedus vāzei. Tādējādi jums nebūs žēl nogriezt skaistākos stublājus no dekoratīvās dobes, un ar tiem varat izrotāt un aromatizēt arī savu mājokli.
Ja tev nav dārza vai tikai neliels balkons vai terase, Abesīnijas gladiolu vari veiksmīgi audzēt arī podā. Izvēlies podu ar diametru un dziļumu vismaz 20-25 cm, lai bumbuļsīpoliem un saknēm būtu pietiekami daudz vietas. Izmanto kvalitatīvu ziedu augsni ar labu drenāžu un pievērs uzmanību regulārai laistīšanai un mēslošanai, jo augi podos ātrāk izžūst un iztērē barības vielu rezerves. Abesīnijas gladiola podā var būt brīnišķīgs jebkura saulaina balkona vai terases rotājums.
Biežākās problēmas un to risinājumi
Var gadīties, ka Abesīnijas gladiola nezied, kam var būt vairāki iemesli. Viens no biežākajiem iemesliem ir gaismas trūkums; ja augs nesaņem pietiekami daudz tiešas saules gaismas (vismaz 6 stundas dienā), ziedēšana var izpalikt. Arī stādot pārāk jaunus, sīkus bumbuļsīpolus, var gadīties, ka pirmajā gadā tie vēl nezied. Nepareiza barības vielu piegāde, īpaši fosfora trūkums, arī var kavēt ziedu veidošanos. Nodrošini piemērotus apstākļus, un nākamajā sezonā tā, visticamāk, tevi iepriecinās ar ziediem.
Lapu dzeltēšana var norādīt uz dažādām problēmām. Ja dzeltēšana parādās veģetācijas perioda beigās, rudenī, tas ir dabisks process, augs gatavojas ziemas mieram. Tomēr, ja lapas dzeltē sezonas vidū, tas var liecināt par pārmērīgu laistīšanu, nepietiekamu laistīšanu, barības vielu trūkumu (īpaši slāpekļa vai dzelzs trūkumu) vai pat kādu slimību. Vēro pārējos simptomus un vides faktorus, lai noskaidrotu precīzu cēloni un varētu pareizi rīkoties.
Var rasties arī problēma ar vājiem, nogāzušiemies stublājiem, īpaši, ja augs nesaņem pietiekami daudz gaismas un izstīdzē (“etiolējas”). Pārmērīga slāpekļa mēslošana arī var izraisīt vaļīgus, vājus audus. Turklāt stiprs vējš var viegli nogāzt augstos ziedkātus. Lai to novērstu, nodrošini pietiekami daudz saules gaismas, līdzsvarotu barības vielu piegādi un, ja nepieciešams, savlaicīgi atbalsti stublājus.
Bumbuļsīpolu puve uzglabāšanas laikā var radīt nopietnus zaudējumus. To visbiežāk izraisa nepareiza sagatavošana (nepietiekama žāvēšana), pārāk augsts mitrums, slikta ventilācija vai pārāk augsta uzglabāšanas temperatūra. Ir svarīgi bumbuļsīpolus uzglabāt tikai pilnīgi sausā stāvoklī, labi vēdināmā, vēsā (bet bezsalnas) vietā. Ziemas laikā regulāri tos pārbaudi un nekavējoties noņem bojātos eksemplārus, lai pasargātu pārējos no infekcijas.
