Trīsdaivu mandele, pazīstama arī kā dekoratīvā mandele, ir viens no burvīgākajiem un iespaidīgākajiem pavasara dārzu rotājumiem. Ar saviem blīvajiem, pildītajiem, rozā ziediem, kas parādās agrā pavasarī, bieži vien pat pirms lapu plaukšanas, tā piesaista skatienus un ir viens no pirmajiem vēstnešiem dabai, kas mostas pēc ziemas. Šis dekoratīvais krūms vai nelielais koks, kas cēlies no Ķīnas, iekaro dārzkopju sirdis не tikai ar savu skaistumu, bet arī ar salīdzinoši vienkāršo kopšanu. Pareizi iestādot un veltot nedaudz uzmanības, tā gadiem ilgi var būt mūsu dārza dārgakmens, kas katru pavasari mūs apbalvo ar bagātīgu ziedēšanu.
Prunus triloba, kā norāda tās zinātniskais nosaukums, pieder pie Prunus ģints, tātad ir tuvu radniecīga ķiršiem, plūmēm un mandelēm. Savā dabiskajā vidē tā aug kā lielāks krūms vai mazāks koks, un tās augstums var sasniegt 2-3 metrus. Lapas parādās pēc ziedēšanas, tās ir trīsdaivainas, spilgti zaļas, un rudenī tās iegūst dzeltenīgu nokrāsu, pirms nobirst. Tomēr tās patieso pievilcību veido 2-3 centimetru diametra pildītie, rozā ziedi, kas zied aprīļa sākumā un blīvi noklāj iepriekšējā gada dzinumus, radot īstu ziedu mākoni. Augs ir salizturīgs, tāpēc to var droši audzēt arī Latvijas klimatā.
Stādaudzētavās trīsdaivu mandeli visbiežāk var sastapt divos pamata veidos: krūma formā un uz stumbra potētā, tā sauktajā augststumbra variantā. Krūma forma izskatās dabiskāk, lieliski izceļas kā soliteraugs vai krūmu grupu sastāvdaļa, un to var audzēt arī kā dzīvžogu, lai gan šim nolūkam to izmanto retāk. Augststumbra mandele ir elegantāks augs, kas funkcionē kā neliels kociņš un ir ideāla izvēle priekšdārziem, pie terasēm vai kā centrālais elements mazākos dārzos. Šajā variantā cēlo daļu potē uz potcelma (visbiežāk kādas plūmju vai aličas šķirnes), tādējādi izveidojot nelielu kociņu ar regulāru, lodveida vainagu.
Lai gan visizplatītākā ir šķirne ‘Multiplex’ (vai ‘Plena’) ar pildītiem rozā ziediem, pastāv arī citi varianti, lai gan tie tirdzniecībā ir sastopami retāk. Pamatsugai, piemēram, ir vienkārši ziedi, bet tās dekoratīvā vērtība atpaliek no cēlajām šķirnēm ar pildītiem ziediem. Pērkot ir svarīgi pievērst uzmanību auga stāvoklim: uz stumbra potētiem variantiem pārbaudiet potējuma vietu, lai tā būtu sadzijusi un bez bojājumiem. Arī sakņu sistēmas stāvoklis ir izšķirošs, tāpēc ieteicams izvēlēties konteinerstādu, kura sakņu kamols jau ir labi cauraudis augsni, tādējādi nodrošinot veiksmīgu ieaugšanos.
Ideāla stādīšanas vieta un augsnes sagatavošana
Viens no svarīgākajiem nosacījumiem bagātīgai trīsdaivu mandeles ziedēšanai ir pareizas stādīšanas vietas izvēle. Augs ir izteikti gaismas prasīgs, tāpēc tam izvēlamies saulainu, gaišu dārza daļu, kur tas vismaz 6-8 stundas dienā saņem tiešus saules starus. Ēnainā vai daļēji ēnainā vietā ziedēšana būs daudz retāka, dzinumi izstīdzēs, un augs kļūs uzņēmīgāks pret slimībām. Svarīgs aspekts ir arī aizsardzība pret vēju; lai gan mandele nav pārāk kaprīza, aizsargātākā vietā ziedi saglabāsies ilgāk, un augs jutīsies labāk.
Attiecībā uz augsnes tipu mandele ir salīdzinoši toleranta, bet vislabāk tā aug labi drenētās, barības vielām bagātās, irdenās augsnēs. Tai nepatīk stāvošs ūdens, mālainas, sablīvētas augsnes, jo šāda vide izraisa sakņu puvi un auga bojāeju. Ja augsne mūsu dārzā ir pārāk smaga, mālainas, pirms stādīšanas noteikti jāuzlabo tās struktūra. To var izdarīt, iemaisot nobriedušu kompostu, smiltis vai sīkas grants, kas palīdzēs augsni irdināt un novadīt lieko ūdeni. Pārāk vieglas, smilšainas augsnes savukārt var padarīt barības vielām bagātākas un ar labāku ūdens noturību, pievienojot organisko vielu, piemēram, kompostu vai labi satrūdējušus kūtsmēslus.
Stādāmās bedres sagatavošana ir izšķirošs solis, lai augs veiksmīgi ieaugtos. Bedres izmēram vienmēr jābūt lielākam par auga sakņu kamolu vai konteineru; vispārīgs noteikums ir izrakt vismaz divreiz platāku un pusotru reizi dziļāku bedri. Tas nodrošina, ka saknes sākotnējā periodā var viegli izplesties irdinātajā augsnē. Izrakto zemi ieteicams savākt ķerrā vai uz brezenta, lai vēlāk to varētu viegli sajaukt ar augsnes uzlabotājiem pirms tās iebēršanas atpakaļ.
No bedres izņemto zemi bagātiniet ar organiskām vielām, lai nodrošinātu augam optimālu vidi. Bagātīgi iemaisiet nobriedušu kompostu vai kvalitatīvus, fasētus kūtsmēslus. Tas ne tikai apgādās augu ar barības vielām sākotnējā attīstības posmā, bet arī uzlabos augsnes struktūru un ūdens saimniecību. Nekad neizmantojiet svaigus kūtsmēslus, jo tie var apdedzināt jaunās, jutīgās saknes. Rūpīga augsnes sagatavošana ir labākais ieguldījums, kas vēlāk atmaksāsies ar veselīgu, spēcīgi augošu un bagātīgi ziedošu augu.
Stādīšanas process un sākotnējā kopšana
Ideālākais laiks mandeles stādīšanai ir rudens (no septembra beigām līdz salam) vai agrs pavasaris (marts-aprīlis). Rudens stādīšanas priekšrocība ir tā, ka augam ziemas laikā ir laiks nomierināties un, iestājoties pavasara siltumam, tas var nekavējoties sākt sakņu attīstību, tādējādi sagaidot vasaras karstumu ar spēcīgāku sakņu sistēmu. Arī pavasara stādīšana var būt veiksmīga, bet šajā gadījumā vasaras mēnešos jāpievērš pastiprināta uzmanība regulārai laistīšanai, lai jaunais augs neizkalstu. Konteinerstādus var stādīt gandrīz visu gadu bezsala laikā, bet ieteicams izvairīties no stādīšanas vasaras karstumā.
Pirms stādīšanas sākšanas konteinerstādu kārtīgi aplaistiet, lai sakņu kamols pilnībā samitrinātos un to būtu vieglāk izņemt no poda. Uzmanīgi izņemiet augu un pārbaudiet tā sakņu sistēmu. Ja saknes ir apvijušās ap sakņu kamolu, viegli atbrīvojiet tās ar pirkstiem, lai veicinātu to izplatīšanos jaunajā augsnē. Novietojiet augu sagatavotās stādāmās bedres centrā tā, lai sakņu kakliņš (vieta, kur stumbrs satiekas ar saknēm) būtu vienā līmenī ar apkārtējo augsnes līmeni. Uz stumbra potētiem variantiem pievērsiet uzmanību tam, lai potējuma vieta būtu vismaz 5-10 centimetrus virs augsnes līmeņa.
Kad augs ir novietots pareizajā augstumā, sāciet aizbērt bedri ar uzlaboto augsnes maisījumu. Augsni beriet atpakaļ pakāpeniski, pa daļām, un pa starpu to viegli pieblietējiet, lai ap saknēm nepaliktu gaisa kabatas, kas varētu izraisīt sakņu sistēmas izžūšanu. Stādīšanas beigās izveidojiet nelielu “šķīvīti” ap auga stumbru, kas palīdzēs laistīšanas ūdenim nonākt tieši sakņu zonā. Pēc tam augu kārtīgi aplaistiet, izmantojot vismaz 10-15 litrus ūdens, lai augsne labi samitrinātos un nosēstos ap saknēm.
Kopšana pēc stādīšanas ir izšķiroša pirmajās nedēļās un mēnešos. Lai saglabātu augsnes mitrumu un novērstu nezāļu augšanu, ap augu izklājiet 5-8 cm biezu mulčas slāni (piem., priežu mizas, šķelda, komposts), bet atstājiet nelielu atstarpi no stumbra, lai novērstu puvi. Augststumbra variantus pirmajos gados ieteicams piesiet pie mieta, lai vējš tos nevarētu izkustināt no vietas, kamēr sakņu sistēma nostiprinās. Mietu ieduriet zemē pretēji valdošajam vēja virzienam un piesieniet stumbru pie tā ar brīvu, astotnieka veida saiti, lai nesabojātu mizu.
Trīsdaivu mandeles pavairošanas metodes
Mandeli var pavairot ar vairākām veģetatīvām metodēm, kas nodrošina, ka jaunā auga īpašības būs identiskas mātesaugam. Pavairošana no sēklām nav ieteicama, jo pēcnācēji nemantos cēlo šķirņu pildītos ziedus, un rezultāts būs mazāk pievilcīgs augs, kas līdzīgs pamatsugai. Visbiežāk izmantotās un mājas dārza apstākļos veiksmīgi īstenojamās metodes ir pavairošana ar zaļajiem spraudeņiem un noliektņiem. Profesionālās stādaudzētavas dod priekšroku potēšanai, īpaši augststumbra formu iegūšanai.
Pavairošana ar zaļajiem spraudeņiem ir viena no populārākajām metodēm. Vislabākais laiks tam ir vēls pavasaris vai agra vasara (maijs-jūnijs), kad jaunie dzinumi ir jau daļēji pārkoksnējušies. Izvēlieties veselīgu, spēcīgu, zīmuļa resnuma dzinumu un nogrieziet no tā 10-15 cm garu gabalu, tieši zem lapu mezgla. Spraudeņa apakšējās lapas noņemiet, atstājot tikai augšējās 2-4 lapas, kuras var pārgriezt uz pusēm, lai samazinātu iztvaikošanu. Spraudeņu galus iemērciet sakņošanās hormonā, tad spraudiet tos irdenā, mitrā substrātā (piem., perlīta un kūdras maisījumā). Lai nodrošinātu augstu mitrumu, pārklājiet trauku ar caurspīdīgu plēvi vai plastmasas pudeli un turiet to gaišā, bet ne tiešos saules staros. Sakņošanās parasti ilgst 4-8 nedēļas.
Pavairošana ar noliektņiem ir ārkārtīgi vienkārša un gandrīz vienmēr veiksmīga metode, kas īpaši efektīva ir krūma formas mandelēm. Agrā pavasarī izvēlieties zemei tuvu, lokanu, jaunu dzinumu. Dzinuma daļu, kas saskarsies ar zemi, uzmanīgi iegrieziet vai ievainojiet nelielā posmā ar asu nazi, lai veicinātu sakņu veidošanos. Izrociet nelielu grāvīti, nolieciet dzinumu, ievainoto daļu nostipriniet zemē ar stieples āķi un pēc tam apberiet ar zemi. Dzinuma galu piesieniet pie mieta, lai tas stāvētu vertikāli. Uzturiet augsni pastāvīgi mitru. Noliektais zars parasti līdz rudenim vai nākamajam pavasarim izveido pietiekami daudz sakņu, lai to varētu atdalīt no mātesauga un tas sāktu patstāvīgu dzīvi.
Potēšana ir visprofesionālākā pavairošanas metode, ko galvenokārt izmanto augststumbra koku izveidošanai. Tam ir nepieciešams potcelms, kas nodrošina auga sakņu sistēmu un stumbru, un cēlais potzars, kas nāk no vēlamās mandeles šķirnes. Potcelms visbiežāk ir kāda izturīga plūmju šķirne (piem., aliča) vai ieva. Potēšanu parasti veic ziemā (ar kopulēšanu) vai agrā pavasarī (ar acošanu). Šī metode prasa lielu prasmi, praksi un īpašus instrumentus, tāpēc mājas dārza pavairošanā to izmanto retāk. Veiksmīgas potēšanas rezultāts ir cēls vainags ar bagātīgu ziedēšanu, kas aug uz spēcīga un izturīga potcelma.
