Selerija, ar zinātnisko nosaukumu Apium graveolens, ir viens no tiem dārzeņiem, kura audzēšanā gaismas apstākļiem ir izšķiroša nozīme bagātīgas un kvalitatīvas ražas iegūšanā. Auga fotosintētiskā aktivitāte, augšanas spēks un galu galā novāktā bumbuļa vai kāta izmērs un garša ir tieši saistīti ar pieejamās gaismas daudzumu un kvalitāti. Tādēļ veiksmīgas seleriju audzēšanas priekšnoteikums ir pamatīgas zināšanas par auga specifiskajām gaismas prasībām un optimālu apstākļu nodrošināšana visā veģetācijas periodā. Bez šīm zināšanām augu attīstība var palēnināties, kāti var kļūt tievi un vāji, bet bumbuļi var palikt neattīstīti, kas ievērojami samazina audzēšanas rentabilitāti un izmantojamību virtuvē. Atbilstoša gaismas daudzuma nodrošināšana jau stādu audzēšanas posmā ir izšķiroša, lai vēlāk izveidotu stabilu un spēcīgu stādījumu.
Seleriju fizioloģiskajos procesos gaismai kā enerģijas avotam ir centrālā loma, jo tā nodrošina fotosintēzi, kas ir augu dzīvības pamatā. Šī sarežģītā bioķīmiskā procesa laikā augs ar hlorofila palīdzību lapās pārvērš saules gaismas enerģiju ķīmiskajā enerģijā, ko uzkrāj cukuru veidā. Šī enerģija baro visu auga daļu augšanu, ieskaitot kātu seleriju gaļīgos, kraukšķīgos lapu kātus un sakņu seleriju barības vielām bagāto, apaļo sakneni. Bez pietiekama daudzuma un kvalitātes gaismas fotosintēzes ātrums samazinās, kas noved pie nepietiekamas enerģijas ražošanas, tādējādi augs nespēj saražot pietiekami daudz biomasas, lai attīstītu tirgus izmēra ražu.
Gaisma ne tikai nodrošina augšanai nepieciešamo enerģiju, bet arī regulē auga attīstības ciklu, izmantojot fotoperiodisma parādību. Selerija pieder pie garās dienas augiem, kas nozīmē, ka tās ziedēšanu jeb izziedēšanu sēklās izraisa dienasgaismas ilguma palielināšanās. Dārzeņu audzēšanas viedokļa šis process ir nevēlams, jo ziedkopas attīstība atņem enerģiju bumbuļa vai kātu augšanai, un augu daļas kļūst neēdamas un koksnainas. Tādēļ savlaicīga sēja un stādīšana ir būtiska, lai augs sasniegtu savas veģetatīvās attīstības kulmināciju, pirms garās dienas ap vasaras saulgriežiem izraisa pāreju uz ģeneratīvo fāzi.
Gaismas spektrālais sastāvs, proti, dažādu viļņu garumu gaismas staru attiecība, arī ir izšķirošs seleriju attīstībai. Zilā gaisma (īsāks viļņa garums) galvenokārt veicina veģetatīvo attīstību, kompaktu, drukna augšanu, spēcīgu, tumši zaļu lapu un biezu kātu veidošanos, kas ir īpaši svarīgi stādu audzēšanas laikā. Savukārt sarkanā un tālā sarkanā gaisma (garāks viļņa garums) regulē kātu pagarināšanos un ziedēšanas procesu ierosināšanu. Dabiskā saules gaisma nodrošina pilnu spektru, tāpēc audzēšanai atklātā laukā apstākļi ir visoptimālākie, savukārt pie mākslīgā apgaismojuma ir jācenšas izmantot pilna spektra gaismas avotus harmoniskai augšanai.
Gaismas prasības dažādos attīstības posmos
Seleriju dzīve sākas ar sēklu sēšanu, un jau šajā agrīnajā posmā gaismai ir nozīme, lai gan dīgšanai tā nav obligāti nepieciešama. Seleriju sēklu dīgšanu galvenokārt veicina piemērota temperatūra un pastāvīgs mitrums, taču, tiklīdz dīgļlapas parādās virs augsnes virsmas, gaisma nekavējoties kļūst par kritisku faktoru. Jaunie dēsti ir ārkārtīgi prasīgi pret gaismu; nepietiekamas gaismas gadījumā stādi izstīdzē, kļūst tievi un vāji, kas ir parādība, ko sauc par etiolāciju. Šādi stādi ir daudz jutīgāki pret slimībām un stresu pārstādīšanas laikā, tādēļ, audzējot stādus telpās, ir būtiski nodrošināt 14-16 stundas ilgu, intensīvu mākslīgo apgaismojumu dienā.
Stādu audzēšanas periodā mērķis ir izaudzēt spēcīgus, druknus augus ar labi attīstītu sakņu sistēmu un lapotni, kas spēs veiksmīgi pielāgoties atklātā lauka apstākļiem. Lai to sasniegtu, izšķiroša ir nepārtraukta un intensīva gaismas piegāde, kas novērš minēto izstīdzēšanu un veicina atbilstošu hlorofila ražošanu. Vājos gaismas apstākļos audzētu stādu kāti ir vāji, to lapas ir dzeltenīgas, un to ieaugšanās pēc pārstādīšanas ir apšaubāma. Nedēļās pirms pārstādīšanas ir svarīgi stādus “norūdīt”, kas ietver augu pakāpenisku pieradināšanu pie āra, nefiltrētas saules gaismas, tādējādi samazinot pārstādīšanas šoku un sagatavojot tos intensīvajiem gaismas apstākļiem to pastāvīgajā augšanas vietā.
Pēc pārstādīšanas atklātā laukā selerijai atlikušajā veģetācijas periodā ir nepieciešama pilna saules gaisma, lai sasniegtu maksimālu ražu. “Pilna saules gaisma” praksē nozīmē vismaz 6-8 stundas tiešas, nefiltrētas saules gaismas dienā, kas ir nepieciešama sulīgas lapotnes un liela bumbuļa vai biezu kātu attīstībai. Ēnainā vai daļēji ēnainā vietā stādītu seleriju augšana palēninās, augi paliek nīkulīgi, un raža gan izmērā, gan kvalitātē atpaliek no optimālos apstākļos audzētiem augiem. Arī blakus esošo, augstāku augu vai ēku ēnojošā ietekme var negatīvi ietekmēt attīstību, tādēļ, izvēloties audzēšanas vietu, tas ir jāņem vērā.
Interesanti, ka seleriju audzēšanā pastāv paņēmiens, ko sauc par balināšanu, kura laikā auga daļai apzināti tiek liegta gaisma. Šo tehniku galvenokārt izmanto kātu selerijām, kur attīstošos kātus 2-3 nedēļas pirms ražas novākšanas apklāj, piemēram, ar melnu plēvi, kartonu vai aprušinot ar zemi. Gaismas trūkuma dēļ kātos apstājas hlorofila ražošana, tādējādi tie kļūst bāli zaļi vai dzeltenīgi balti, to tekstūra kļūst maigāka, bet garša – maigāka un mazāk rūgta. Šī prakse labi ilustrē, ka apzināta gaismas regulēšana var tikt izmantota ne tikai augšanas veicināšanai, bet arī ražas kvalitātes un garšas īpašību precīzai pielāgošanai audzēšanas procesā.
Gaismas apstākļu optimizēšana audzēšanas laikā
Pirmais un vissvarīgākais solis seleriju gaismas prasību apmierināšanā ir rūpīga piemērotas audzēšanas vietas izvēle. Dārza daļa, kas lielāko dienas daļu, īpaši dienvidus stundās, saņem netraucētu saules gaismu, ir jārezervē selerijām. Ziemeļu puslodē tas parasti nozīmē uz dienvidiem vērstu apgabalu, kas ir tālu no augstiem kokiem, ēkām vai blīviem dzīvžogiem, kas varētu mest ievērojamu ēnu uz dārzeņu dobēm. Pirms galīgās vietas noteikšanas ieteicams dienas laikā vairākas reizes novērot teritoriju, lai novērtētu saules gaismas ilgumu un intensitāti dažādos diennakts laikos, tādējādi nodrošinot selerijām augšanai nepieciešamo gaismas daudzumu.
Atbilstoša attāluma nodrošināšana starp augiem ir vēl viens kritisks faktors, kas tieši ietekmē katra atsevišķa auga saņemtās gaismas daudzumu. Ja selerijas stāda pārāk blīvi, augi ātri saskaras, un lielākās, augšējās lapas noēno apakšējās, kā arī blakus esošos augus. Šī konkurence par gaismu noved pie vājākiem, izstīdzējušiem augiem un mazākas ražas, jo noēnotās lapas nespēj efektīvi fotosintezēt. Ieteicamā rindu un augu attāluma ievērošana (kas var atšķirties atkarībā no seleriju šķirnes) nodrošina, ka katrs augs saņem pietiekami daudz saules gaismas harmoniskai attīstībai, turklāt labāka gaisa cirkulācija samazina sēnīšu slimību risku.
Stādu audzēšanas fāzē, kad dabiskie gaismas apstākļi vēl nav optimāli (piemēram, agrā pavasarī), kvalitatīvu stādu ražošanai ir neizbēgama mākslīgā apgaismojuma izmantošana. Izmantojot modernas LED augu lampas vai agrāk izplatītās T5 luminiscences spuldzes, var nodrošināt nepieciešamo gaismas daudzumu un spektru. Pilna spektra LED lampas ir īpaši efektīvas, jo tās atdarina dabisko saules gaismu un ar atbilstošu zilās un sarkanās gaismas attiecību stimulē gan kompaktu augšanu, gan fotosintētisko aktivitāti. Svarīgi ir novietot lampas pareizā augstumā virs augiem un ar taimera palīdzību iestatīt 14-16 stundu apgaismojuma ciklu optimālu rezultātu sasniegšanai.
Lai gan selerija pamatā ir sauli mīlošs augs, ekstremāli karstos un sausos klimatiskajos apstākļos pārmērīgs saules starojums un ar to saistītais karstums var radīt augam stresu. Šādos gadījumos viegla ēnošana karstākajās dienvidus stundās var būt labvēlīga augu aizsardzībai. Ēnošanas tīkla ar 30-40% gaismas caurlaidību izmantošana var palīdzēt novērst lapu apdegumus un samazināt iztvaikošanu, tādējādi augs labāk saglabā ūdeni. Šī tehnika rada līdzsvaru starp augšanai nepieciešamo bagātīgo gaismu un kaitīgo, pārmērīgo karstuma slodzi, nodrošinot auga nepārtrauktu attīstību arī sarežģītos laika apstākļos.
Nepiemērotu gaismas apstākļu sekas un to novēršana
Visredzamākā un biežākā nepietiekamas gaismas piegādes pazīme selerijām ir etiolācija, proti, auga izstīdzēšana un nobālēšana. Gaismas trūkumā augs izmisīgi cenšas augt tuvākā gaismas avota virzienā, kā rezultātā kāti kļūst nenormāli gari, tievi un vāji. Vienlaikus lapu krāsa kļūst bāli zaļa vai dzeltenīga (hloroze), jo hlorofila ražošanai ir nepieciešams pietiekams gaismas daudzums. Šādi “izstīdzējuši” augi ir ne tikai estētiski nelabvēlīgi, bet arī daudz neaizsargātāki, un sakņu seleriju gadījumā arī pazemes daļa, bumbulis, nespēj pareizi attīstīties, kas var novest pat pie pilnīgas ražas zaudēšanas.
Lai gan selerija mīl sauli, pārāk spēcīga, dedzinoša saules gaisma, īpaši, ja tā ir apvienota ar augstu temperatūru, arī var kaitēt augam. Visbiežākais simptoms ir saules apdegums, kas parādās kā balti vai brūngani, atmiruši plankumi uz lapām, samazinot fotosintezējošo virsmu. Turklāt augs karstākajā dienas daļā var sākt vīst pat pie pietiekama augsnes mitruma, jo iztvaikošanas ātrums pārsniedz ūdens uzņemšanas ātrumu; augs tādējādi aizsargājas pret pārkaršanu. Ilgstoša karstuma un gaismas stresa ietekmē kātu seleriju audi var kļūt šķiedraini un sīksti, ievērojami pasliktinot kvalitāti.
Gaismas trūkuma radīto problēmu risināšanai ir vairākas iespējas, lai gan profilakse vienmēr ir efektīvāka. Ja problēma ir pārāk liels blīvums, retinot augus, atsevišķiem augiem var nodrošināt vairāk gaismas. Ēnainā vietā atstarojošu mulču (piemēram, ar salmiem pārklātas alumīnija folijas) izmantošana var nedaudz uzlabot situāciju, novirzot gaismu arī uz lapu apakšpusi. Pret pārmērīgu saules starojumu efektīvu aizsardzību nodrošina jau minētie ēnošanas tīkli. Tomēr visdrošākais risinājums ir profilakse, proti, rūpīga audzēšanas vietas izvēle un atbilstoša attāluma nodrošināšana jau audzēšanas sākumā.
Noslēgumā var teikt, ka gaisma ir viens no kritiskākajiem vides faktoriem seleriju audzēšanā, kas būtiski nosaka ražas daudzumu un kvalitāti. Veiksmīgs dārznieks ir informēts par seleriju gaismas prasību izmaiņām auga dzīves cikla laikā, sākot no dīgstu intensīvajām gaismas prasībām un pieaugušo augu vajadzības pēc pilnas saules gaismas, līdz pat apzinātai gaismas liegšanai balināšanas laikā. Apzināta gaismas apstākļu pārvaldība, sākot no piemērotas audzēšanas vietas izvēles un pareiza attāluma līdz nepieciešamajām iejaukšanās reizēm, ir būtiska, lai iegūtu bagātīgu, veselīgu un augstas kvalitātes seleriju ražu, kas ražas novākšanas laikā atmaksās visas pūles.
