Artišoks, šis dzeltenais augs, kura gaļīgos ziedkopu pamatus mēs ēdam, nāk no Vidusjūras reģiona, tāpēc nav pārsteidzoši, ka ziemas sals mūsu klimatā tam ir nopietns izaicinājums. Lai gan daudzi to audzē kā viengadīgu augu, ar atbilstošām ziemošanas metodēm to var audzēt arī kā daudzgadīgu augu, kas nākamajos gados nodrošina daudz spēcīgāku augšanu un bagātīgāku ražu. Veiksmīgas pārziemošanas atslēga ir sala jutīgo augu daļu, īpaši sakneņa, aizsardzība no ilgstošiem un dziļiem saliem. Rūpīga sagatavošanās un pareizās metodes izvēle ļauj mums gadu no gada baudīt šī īpašā dārzeņa unikālo garšu no mūsu pašu dārza.
Auga jutība pret salu neietekmē visas tā daļas vienādi; kamēr lapas var ciest jau pirmajās nopietnākajās nakts salnās zem −2 grādiem pēc Celsija, auga sirds, saknenis (krons), kas atrodas augsnes līmenī, ir nedaudz izturīgāks. Sakneņa kritiskā temperatūras robeža ir aptuveni no −5 līdz −7 grādiem pēc Celsija, ja augsne ir sausa un sals ir īslaicīgs. Problēma rodas, ja temperatūra pastāvīgi noslīd zem šīs robežas vai ja salu pavada mitra, piesūkusies augsne, kas var izraisīt sakņu puvi un auga pilnīgu bojāeju.
Ziemošana ir ārkārtīgi izdevīga gan no ekonomiskā, gan dārzkopības viedokļa, jo pārziemojis, vecāks cers pavasarī, kad laiks sasilst, sāk augt ar daudz lielāku enerģiju un attīstītāku sakņu sistēmu. Tas nozīmē, ka tas zied agrāk un veido vairāk ziedpumpuru nekā jauns augs, kas pavasarī iesēts no sēklām vai iestādīts kā stāds, kuram pirmajā gadā jākoncentrējas uz sakņu sistēmas un lapotnes attīstību. Labi kopts artišoka cers var ražot 3-5 gadus, katru gadu arvien dāsnāk atalgojot dārznieka pūles. Tāpēc daudzgadīgas stādījumu izveide ir atkarīga no ziemošanas panākumiem.
Karpatu baseina klimatiskajos apstākļos mēs pamatā varam izvēlēties starp divām galvenajām artišoka ziemošanas stratēģijām, kuru efektivitāte ir atkarīga no ziemas barguma un vietējā mikroklimata. Pirmā un vienkāršākā metode ir atstāt augu uz vietas un rūpīgi to pasargāt ar biezu seguma slāni no sala, kas var labi darboties maigākās ziemās un aizsargātās vietās. Otra, drošāka, bet darbietilpīgāka procedūra ir auga izrakšana rudenī un tā uzglabāšana vēsā, bezsala vietā, piemēram, pagrabā vai garāžā, līdz pavasarim, kas reģionos ar bargākām ziemām ir nepieciešams izdzīvošanai.
Sagatavošanās ziemai: auga sagatavošana
Ziemošanas sagatavošanas laiks ir izšķirošs panākumiem, un to nevajadzētu steigties. Vislabāk ir sagaidīt pirmās vājās salnas, kas parasti pienāk oktobra beigās vai novembra sākumā, jo šie sākotnējie aukstuma efekti dod augam signālu sagatavoties miera periodam. Šis process, ko sauc par norūdīšanu, palīdz augam sabiezināt šūnu sulu, kas palielina tā salizturību. Pārāk agra apsegšana vai izrakšana var traucēt šo dabisko procesu, un nesagatavots augs kļūst daudz neaizsargātāks pret ziemas stresu.
Pirms sākt apsegšanu vai izņemšanu, artišoka lapotne ir jāapgriež, kas ir svarīgs un nepieciešams solis. Visas lapas un stublājus nogriež apmēram 20-30 centimetru augstumā virs zemes ar asām šķērēm vai nazi. Tas ir nepieciešams, lai samazinātu iztvaikošanas virsmu, novērstu nevajadzīgus ūdens zudumus un neļautu trūdošām augu daļām izraisīt slimības zem ziemas seguma. Nogrieztie celmi vienlaikus palīdz noturēt arī izolējošo seguma materiālu.
Pēc apgriešanas veltiet laiku rūpīgai auga apskatei, īpaši ap sakņu kakliņu un uz atlikušajiem stublāju atliekām. Meklējiet kaitēkļu, piemēram, laputu vai gliemežu, vai to olu pazīmes, kā arī pievērsiet uzmanību iespējamiem sēnīšu slimību, piemēram, pelēkās puves vai miltrasas, simptomiem. Noņemiet visas inficētās vai slimās daļas, jo ziemas, mitrā un bezgaisa vide ir ideāla patogēnu vairošanās vieta, kas var izraisīt auga bojāeju miera periodā.
Pēdējās nedēļās pirms ziemošanas ir kritiski svarīga arī barības vielu piegādes un laistīšanas pārvaldība. Sākot no septembra sākuma, vairs nedodiet augam ar slāpekli bagātus mēslošanas līdzekļus, jo tie veicina jaunu, maigu dzinumu veidošanos, kas ir ārkārtīgi jutīgi pret salu un viegli nosalst. Tā vietā, augusta beigās lietojot ar kāliju bagātāku mēslojumu, var palīdzēt stiprināt audus un palielināt ziemcietību. Pakāpeniski samaziniet arī laistīšanu, lai augsne pirms salu iestāšanās nebūtu pārāk mitra, tādējādi izvairoties no sakņu puves riska.
Ziemošanas metodes atklātā laukā
Ziemošana atklātā laukā ir visvienkāršākā metode, kas var būt veiksmīga īpaši Karpatu baseina maigākajās un lietainākajās rietumu un dienvidu daļās, kā arī aizsargātos pilsētu mikroklimatos. Tehnikas būtība ir aizsargāt auga sakneni un apkārtējo augsni ar biezu izolācijas slāni, tā saukto mulču, no dziļiem un ilgstošiem saliem. Šis slānis palēnina augsnes atdzišanu, novērš pēkšņas temperatūras svārstības un aizsargā kroni no sala radītiem šūnu bojājumiem. Panākumu atslēga ir atbilstoša biezuma un kvalitātes seguma materiāla izvēle.
Segumam ir lieliski piemēroti vairāki organisko materiālu veidi, bet vislabāk ir izvēlēties gaisīgus, irdenus materiālus, kas grūti sablīvējas un lēni sadalās. Tie ir, piemēram, sausas koku lapas (īpaši ozola un dižskābarža), salmi, priežu miza, šķelda vai pat kompostētas zāģu skaidas. Izvairieties no viegli sabrūkošiem un puvei pakļautiem materiāliem, piemēram, nopļautās zāles. Mulčas slāņa biezumam jābūt vismaz 30-40 centimetriem, bet skarbākos reģionos tas var sasniegt pat 50 centimetrus, lai nodrošinātu pietiekamu izolāciju arī vislielākajos aukstumos.
Mulčēšana jāveic pēc auga apgriešanas, pirms iestājas pirmie nopietnie sali, kad augsnes virskārta jau sāk nedaudz sacietēt. Uzkraujiet materiālu ap auga pamatni konusa vai paugura veidā tā, lai tas pilnībā nosegtu arī nogrieztos stublāju celmus un izplatītos vismaz 30-40 centimetru aplī ap pamatni. Ir svarīgi, lai augsne pirms mulčēšanas nebūtu pārāk mitra un lai ūdens novadīšana ap pamatni būtu pietiekama, jo stāvošs ūdens zem seguma var izraisīt krona puvi.
Vēl drošākai aizsardzībai, īpaši valsts aukstākajos un vējainākajos reģionos, organisko mulčas slāni var papildināt ar papildu aizsardzības elementiem. Uz lapu vai salmu kaudzes var uzklāt ģeotekstila slāni, džutas maisu vai pat lielāku plastmasas spaini ar caurumiem vai koka kasti, ko nostiprina ar smagumu. Šis ārējais slānis aizsargā izolācijas materiālu no vēja aiznešanas un samazina ziemas nokrišņu iekļūšanu, tādējādi saglabājot auga sakni sausāku, kas ievērojami palielina izdzīvošanas izredzes bargos salos.
Augu izrakšana un uzglabāšana bezsala vietā
Šī metode ir visdrošākais risinājums artišoka pārziemošanai reģionos, kur ziemas temperatūra regulāri un pastāvīgi noslīd zem −10 grādiem pēc Celsija un kur bieza sniega sega nav garantēta katru gadu. Lai gan tas prasa vairāk darba un rūpības nekā apsegšana atklātā laukā, auga izņemšana un tā uzglabāšana kontrolētos apstākļos nodrošina gandrīz simtprocentīgu izdzīvošanu. Tādējādi mēs varam saglabāt īpaši vērtīgu un pārbaudītu šķirņu cerus un nākamajā pavasarī sākt sezonu ar spēcīgu un dzīvotspējīgu augu.
Optimālais laiks auga izrakšanai, līdzīgi kā apsegšanas metodei, ir pēc pirmajām vieglajām salnām, bet pirms augsne sasalst dziļāk. Ar rakšanas dakšām uzmanīgi, vismaz 20-25 centimetru attālumā no cera, sāciet irdināt zemi, lai pēc iespējas mazāk bojātu gaļīgās saknes. Mēģiniet izņemt pēc iespējas lielāku un vienotāku zemes kamolu kopā ar augu. Pēc izņemšanas uzmanīgi nokratiet lieko, irdeno zemi no saknēm, bet nemazgājiet tās pilnībā tīras.
Izrakto ceru sagatavošana uzglabāšanai sastāv no vairākiem soļiem. Ja jūs to vēl neesat izdarījis, nogrieziet lapotni aptuveni 10-15 centimetrus virs sakneņa. Iespējami bojātās vai pārāk garās sakņu daļas notīriet ar asu nazi vai šķērēm. Pēc tam ļaujiet zemes kamolam vienu vai divas dienas nedaudz apžūt vēsā, bet bezsala vietā, piemēram, šķūnī. Šis žāvēšanas process palīdz novērst sēnīšu infekcijas un puvi uzglabāšanas mēnešos.
Uzglabāšanai izvēlieties tumšu, vēsu un bezsala telpu, piemēram, pagrabu, neapsildāmu garāžu vai pieliekamo, kur temperatūra ideāli ir no 2 līdz 8 grādiem pēc Celsija. Ievietojiet cerus koka kastē, plastmasas redeļu kastē vai pat lielākā spainī, un telpu starp saknēm un ceru augšpusi pārklājiet ar viegli mitru substrātu, piemēram, kūdru, smiltīm vai zāģu skaidām. Substrāta mērķis ir novērst sakņu pilnīgu izžūšanu, bet tam nevajadzētu būt pārāk mitram. Uzglabāšanas laikā reizi mēnesī pārbaudiet cerus un, ja nepieciešams, viegli apsmidziniet uzglabāšanas substrātu ar ūdeni.
