Oleandrs, Vidusjūras dārzu un terašu skaists rotājums, var saskarties ar daudzām slimībām un kaitēkļiem, neskatoties uz mūsu vislabāko aprūpi. Ir ļoti svarīgi laikus atpazīt problēmu un veikt atbilstošus pasākumus, lai glābtu augu. Profilakse ir atslēga, jo lielāko daļu problēmu var novērst, nodrošinot augam pareizos apstākļus. Lai to izdarītu, ir vērts regulāri pārbaudīt lapas, stublājus un ziedus, lai pamanītu pat vismazākās pazīmes. Oleandrs ir izturīgs augs, taču pārmērīgs stress, nepareiza laistīšana vai nepietiekama barības vielu piegāde to vājina un padara to uzņēmīgāku pret slimībām un kaitēkļiem.
Kaitēkļu atpazīšana un pārvaldība
Viens no visbiežāk sastopamajiem oleandru kaitēkļiem ir laputs. Šie mazie kukaiņi sūc augu sulu no jauniem dzinumiem un lapu apakšpuses, kas izraisa lapu deformāciju, dzeltenumu un palēninātu augšanu. Ar regulāru pārbaudi, īpaši ap dzinumiem un pumpuriem, jūs varat ātri pamanīt kolonijas. Kā primārais pasākums tiek ieteikta mehāniskā kontrole: jūs varat nomazgāt kukaiņus ar spēcīgu ūdens strūklu vai izsmidzināt augu ar maigiem šķīdumiem, piemēram, ziepjūdeni.
Arī bruņutis var radīt ievērojamas problēmas. Šie kukaiņi piestiprinās pie lapām un stublājiem un aizsargā sevi ar vaskotu vairogu, kas padara tos grūti apkarojamus. Bruņutu sulas sūkšana izraisa lapu krāsas maiņu, lēnu atmiršanu un auga novājināšanos. Jūs varat noņemt bruņutis arī mehāniski, piemēram, ar mīkstu drānu vai zobu suku, un pēc tam pārliecinieties, ka augu apsmidzināt ar piemērotu insekticīdu, ņemot vērā stadiju zem vairoga.
Vēl viens bieži sastopams oleandra ienaidnieks ir zirnekļērce. Šie mikroskopiskie zirnekļveidīgie apmetas uz lapu apakšpuses un rada smalku, zirnekļtīklam līdzīgu tīklu. Zirnekļērces barošanās dēļ lapas kļūst ar sīkiem, dzeltenīgiem punktiem, pēc tam iegūst bronzas nokrāsu un nokrīt. Lai apkarotu zirnekļērces, ieteicams augu mitrināt un lietot akaricīdus, īpaši sausā, karstā laikā, kad to populācija var eksplozīvi pieaugt.
Visbeidzot, ir vērts pieminēt tripsi, kas rada bojājumus ziedos un lapās. Tripsis ar saviem pīrsinga-sūcošajiem mutes orgāniem bojā augu šūnas, izraisot lapās sudrabainus plankumus un deformācijas, un arī ziedu pumpuri var deformēties un nevarēs pareizi atvērties. Tripsu apkarošanai var izmantot gan kontakt, gan sistēmiskos insekticīdus. Ir svarīgi arī izolēt inficētos augus, lai novērstu kaitēkļu izplatīšanos uz citiem augiem.
Sēnīšu un bakteriālās slimības
Oleandrus bieži uzbrūk sēnīšu slimības, no kurām viena no visbiežāk sastopamajām ir lapu plankumainība. Tās simptomi ir tumšu, brūnganu plankumu parādīšanās uz lapām, kas vēlāk atmirst un nokrīt. Slimības izplatīšanos veicina pārmērīgs mitrums un slikta gaisa cirkulācija. Kontroles pamatā ir profilakse: nodrošiniet atbilstošu ventilāciju un nelietojiet augu no augšas. Infekcijas gadījumā ieteicams lietot fungicīdus uz vara bāzes.
Oleandra vēzis, ko izraisa baktērija Pseudomonas syringae, kas veido galls, arī var būt nopietna problēma. Tās pazīmes ir neregulāras formas, pietūkušu gallu parādīšanās uz dzinumiem, zariem un dažreiz uz lapām. Šī slimība iekļūst augā caur brūcēm, tāpēc atzarošanas laikā ir jāpievērš īpaša uzmanība dezinficētu instrumentu lietošanai. Inficētās daļas ir nekavējoties jānoņem un jāiznīcina, jo slimība nav izārstējama.
Sakņu puve ir vēl viena nopietna sēnīšu slimība, kas galvenokārt apdraud augus pārmērīgi laistītā, slikti drenējošā augsnē. Tās simptoms ir tas, ka auga lapas kļūst dzeltenas, vīst un auga vispārējais stāvoklis pasliktinās. Slimībai progresējot, saknes sapūst un augs iet bojā. Lai to novērstu, nodrošiniet labi drenējošu augsni un mērenu laistīšanu, īpaši ziemas miera periodā.
Antraknose, vēl viena sēnīšu slimība, izraisa tumšus, iegremdētus plankumus uz lapām un stublājiem. Slimība izplatās siltos, mitros apstākļos. Inficētās daļas ir jānoņem un augs jāapstrādā ar fungicīdu. Arī šeit profilakse ir atslēga; jāizvairās no pārmērīga mitruma auga vidē.
Problēmas, kas rodas no aprūpes kļūdām
Oleandra lapu dzeltēšana un krišana bieži ir nepareizas laistīšanas rezultāts. Pārmērīga laistīšana var izraisīt sakņu puvi, savukārt ūdens trūkums izraisa stresu un lapu izžūšanu. Oleandrs mīl daudz ūdens, bet augsnei nevajadzētu būt pastāvīgi mitrai. Vislabāk ir ļaut augsnes virsējam slānim izžūt starp laistīšanas reizēm, un pēc tam augu kārtīgi apliet.
Aiz dzeltenām lapām var būt arī barības vielu trūkums. Oleandram ir augstas barības vielu prasības, īpaši attiecībā uz slāpekli, kāliju un dzelzi. Dzelzs trūkuma pazīmes ir dzeltenas lapas ar zaļām vēnām (hloroze). Šādā gadījumā ir vērts dot augam dzelzs piedevu un nodrošināt regulāru barības vielu piegādi.
Lapu galu brūnēšana var būt arī sausa gaisa pazīme. Oleandrs ir Vidusjūras augs, bet traukos audzētie augi ir jutīgāki pret mitrumu. Īpaši apsildāmās telpās, ziemošanas laikā, ir svarīgi palielināt gaisa mitrumu, piemēram, ar ūdens paplātēm ap augu. Jūs varat arī regulāri izsmidzināt augu ar ūdeni, bet esiet uzmanīgi, lai gaiss nekļūtu pārāk mitrs, jo tas var izraisīt sēnīšu slimības.
Nepareiza atzarošana arī var būt problēmu avots. Pārāk spēcīga atzarošana var radīt stresu augam, savukārt pārāk viegla atzarošana var padarīt augu krūmveida un samazināt ziedēšanu. Atzarošana ieteicama pēc ziedēšanas, noņemot noziedējušos dzinumus un slimās, bojātās daļas. Ir svarīgi atzarošanas instrumentus dezinficēt pirms katras lietošanas.
