Kousas korinte, zinātniski pazīstama kā Cornus kousa, kļūst par arvien populārāku dekoratīvo augu Latvijas dārzos, un tas nav brīnums, jo pavasarī tā priecē ar elpu aizraujošām ziedkopām, bet rudenī – ar oranžsarkanu vai koši sarkanu lapotni un ēdamiem, avenēm līdzīgiem augļiem. Tomēr, lai šis īpašais augs gadu no gada rādītu savu skaistāko veidolu, ir būtiski precīzi zināt tā barības vielu prasības un veikt profesionālu mēslošanu. Daudzi pieļauj kļūdu, atstājot novārtā barības vielu piegādi vai, tieši otrādi, pārspīlējot ar to, lai gan Kousas korinte, kaut arī tiek uzskatīta par salīdzinoši mazprasīgu, atalgo apzinātu aprūpi. Atbilstoša barības vielu apgāde ir ne tikai bagātīgas ziedēšanas un iespaidīgas rudens lapotnes krāsas garantija, bet arī būtiski nosaka auga vispārējo veselības stāvokli un izturību pret slimībām un kaitēkļiem. Šajā rakstā detalizēti aprakstīts, kas Kousas korintei nepieciešams plaukstošai veselībai.
Kousas korinte pamatā dod priekšroku skābām vai viegli skābām augsnēm, ideāls pH līmenis tai ir no 5,5 līdz 6,5. Ja augsnes reakcija ir pārāk sārmaina (kaļķaina), augs nespēj uzņemt tam vitāli svarīgos mikroelementus, īpaši dzelzi (Fe) un mangānu (Mn). Tā rezultātā var rasties tā dēvētā dzelzs hloroze, kuras raksturīga pazīme ir lapu dzeltēšana starp dzīslām, kamēr dzīslas paliek zaļas. Ilgtermiņā šis trūkuma stāvoklis noved pie augšanas apstāšanās, ziedēšanas izzušanas un auga vispārējas novājināšanās. Tāpēc pirms stādīšanas noteikti ir vērts veikt augsnes analīzi vai vismaz pārbaudīt augsnes reakciju ar vienkāršu testu, kas pieejams dārzkopības veikalos.
Augsnes struktūra ir vismaz tikpat svarīga kā tās ķīmiskā reakcija. Kousas korinte dod priekšroku labi drenētām, irdenām, organiskām vielām bagātām augsnēm. Pārāk blīvās, mālainās augsnēs saknes nesaņem pietiekami daudz skābekļa, kas var izraisīt sakņu puvi, īpaši lietainos periodos. Turpretī pārāk irdenas, smilšainas augsnes neaiztur ūdeni un barības vielas, tādējādi augs ir pakļauts pastāvīgam stresam. Lai sasniegtu ideālu augsnes stāvokli, stādīšanas bedres augsni ieteicams bagātināt ar lielu daudzumu skābās kūdras, nogatavināta komposta vai mizu mulčas. Šie materiāli ne tikai optimizē augsnes struktūru, bet arī virza tās reakciju skābā virzienā.
No makroelementiem Kousas korintei vissvarīgākā ir līdzsvarota slāpekļa-fosfora-kālija (N−P−K) attiecība. Slāpeklis (N) ir atbildīgs par zaļās masas, t.i., lapu un dzinumu, augšanu. Fosfors (P) ir nepieciešams sakņu veidošanai, ziedu un augļu attīstībai, kā arī enerģijas vielmaiņas procesiem. Savukārt kālijs (K) palielina auga vispārējo izturību, sala un sausuma noturību, kā arī izturību pret slimībām. Veselam, pieaugušam augam parasti vispiemērotākais ir līdzsvarots mēslojums, piemēram, ar attiecību 10-10-10, ko lieto agrā pavasarī.
Mikroelementi, lai gan nepieciešami tikai nelielos daudzumos, ir neaizstājami Kousas korintes veselīgai attīstībai. Papildus jau minētajai dzelzij un mangānam svarīga loma ir arī boram (B), cinkam (Zn) un varam (Cu). Šie elementi palīdz dažādu fermentu darbībai un ir būtiski fotosintēzē un citos fizioloģiskajos procesos. Organiskām vielām bagātā, viegli skābā augsnē šie mikroelementi parasti ir pieejami augam uzņemamā formā. To trūkuma gadījumā mēs varam sniegt augam ātru palīdzību ar īpašiem lapu mēslojumiem, kas satur arī mikroelementus, taču ilgtermiņa risinājums vienmēr ir augsnes apstākļu sakārtošana.
Aprūpe stādīšanas laikā un jauniem augiem
Kousas korintes veiksmīgas audzēšanas pamati ir jāliek jau stādīšanas laikā, un tas īpaši attiecas uz barības vielu piegādi. Vissvarīgākais solis ir pareiza augsnes sagatavošana, kas nedrīkst aprobežoties ar šauras stādīšanas bedres izrakšanu. Ieteicams uzlabot augsni lielākā platībā ap nākamo augu, vismaz 1×1 metra platībā, lai saknes pirmajos gados varētu viegli izplesties irdenā un barības vielām bagātā vidē. Šo platību nepieciešams dziļi, vismaz 40-50 cm dziļumā, uzrakt un izraktajai zemei pievienot bagātīgu daudzumu skābās kūdras, nogatavinātu kūtsmēslu vai komposta, kā arī priežu mizu. Šis maisījums nodrošina atbilstošu struktūru, skābu reakciju un ilgtermiņā sadalošās organiskās barības vielas.
Stādīšanas laikā tieši pie saknēm nevajadzētu bērt agresīvu, ātri šķīstošu minerālmēslojumu, jo tas var apdedzināt jutīgās, jaunās sakņu spurgaliņas, kas var novest pat pie auga bojāejas. Tā vietā labāk izmantot lēnas iedarbības organisko mēslojumu vai īpašu starta mēslojumu skujkokiem un skābumu mīlošiem augiem, kam ir augstāks fosfora saturs, lai veicinātu sakņu veidošanos. Tomēr labākais risinājums ir paļauties uz profesionāli sagatavotu, ar organiskām vielām bagātinātu augsni sākotnējai barības vielu apgādei. Rūpīga aplaistīšana pēc stādīšanas palīdz augsnes daļiņām cieši piegulties ap saknēm.
Jauniem, tikko iestādītiem Kousas korintēm pirmajos divos trīs gados vissvarīgākais ir atbalstīt stabilas sakņu sistēmas izveidi. Šajā periodā pārmērīga slāpekļa deva ir drīzāk kaitīga nekā noderīga, jo tā var izraisīt spēcīgu dzinumu augšanu uz sakņu sistēmas rēķina, padarot augu nestabilu un jutīgāku pret vides stresu. Tā vietā agrā pavasarī, pirms pumpuru plaukšanas, ieteicams ap augu izkaisīt līdzsvarotu, lēnas iedarbības granulētu mēslojumu. Izvēlieties produktu, kas izstrādāts rododendriem vai acālijām, jo to sastāvs un ķīmiskā reakcija ir ideāli piemēroti arī Kousas korintei.
Jaunu augu mēslošanas veids un laiks ir izšķiroši. Granulēto mēslojumu vienmērīgi izkaisiet joslā zem auga vainaga malas, tā sauktajā pilienu zonā, uzmanoties, lai granulas tieši nesaskartos ar augu vai tā stumbru. Izkaisīto mēslojumu iestrādājiet augsnē ar seklu kaplēšanu vai augsnes virskārtas irdināšanu, pēc tam rūpīgi aplaistiet laukumu. Tas nodrošina, ka barības vielas izšķīst un noskalojas sakņu zonā. Mēslošanu vienmēr veiciet agrā pavasarī, vasaras otrajā pusē vai rudenī vairs nepievienojiet barības vielas, jo tas var veicināt vēlu dzinumu augšanu, kas pirms ziemas sala nespēj nobriest un tādējādi var ciest no sala bojājumiem.
Pieaugušu augu mēslošana
Jau vairākus gadus savā vietā esošas, labi iesakņojušās, pieaugušas Kousas korintes barības vielu prasības būtiski atšķiras no jauniem eksemplāriem. Ja augs aug kvalitatīvā, organiskām vielām bagātā augsnē un katru gadu tā pamatne tiek nosegta ar atbilstoši biezu mulčas slāni, var gadīties, ka gadiem ilgi tam nav nepieciešama īpaša mēslošana. Sadaloties, mulča pastāvīgi nodrošina nepieciešamās barības vielas. Mēslošanas nepieciešamību vislabāk norāda auga stāvoklis: ja lapotne ir kupla, tumši zaļa, ziedēšana ir bagātīga un arī gada dzinumu pieaugums ir atbilstošs (apm. 15-25 cm), tad, visticamāk, ar barības vielu apgādi viss ir kārtībā.
Barības vielu trūkuma simptomu atpazīšana palīdz mērķtiecīgi rīkoties. Papildus visbiežāk sastopamajai, jau minētajai dzelzs hlorozei, slāpekļa trūkums var izraisīt vispārēju dzeltēšanu un nīkulīgu augšanu, kur vecākās, apakšējās lapas dzeltē pirmās. Fosfora trūkums var izpausties vājā ziedēšanā, mazā augļu skaitā un lapu violetā nokrāsā. Savukārt kālija trūkuma pazīme ir raksturīga lapu malu dzeltēšana, kas pēc tam kļūst brūna un nokalst, it kā lapas mala būtu apdegusi. Pamanot šos simptomus, ieteicams parūpēties par trūkstošā elementa papildināšanu, bet pirms tam vienmēr pārliecinieties, vai problēmas sakne nav nepareiza augsnes reakcija.
Ja nolemjat mēslot pieaugušu augu, piemēram, lai padarītu ziedēšanu intensīvāku, vai ja jūsu augsne ir nabadzīga ar barības vielām, tad vispiemērotākais laiks tam ir agrs pavasaris. Izmantojiet kompleksu mēslojumu ar līdzsvarotu N-P-K attiecību, kas izstrādāts skābumu mīlošiem augiem un satur arī mikroelementus. Produkts ar sastāvu 10-10-10 vai līdzīgu parasti ir laba izvēle. Lietojamo daudzumu vienmēr nosakiet saskaņā ar norādījumiem uz produkta iepakojuma, ņemot vērā auga izmēru. Pārmēslošana ir vismaz tikpat kaitīga kā barības vielu trūkums.
Mēslojuma lietošanas tehnika pieaugušiem kokiem arī koncentrējas uz pilienu zonu, kas atrodas pie vainaga ārējās malas, jo lielākā daļa aktīvo sakņu spurgaliņu, kas atbild par barības vielu uzņemšanu, atrodas šeit. Granulas vienmērīgi izkaisiet ap koku šajā joslā, pēc tam rūpīgi aplaistiet. Alternatīvi, īpaši trūkuma simptomu gadījumā, kas prasa ātru rīcību, varat izmantot šķidru, ar ūdeni atšķaidāmu barības šķīdumu. Šo barības šķīdumu papildus laistīšanai var izmantot arī kā lapu mēslojumu, kas nodrošina tūlītēju, lai arī mazāk noturīgu efektu, jo augs spēj uzņemt barības vielas arī caur lapām.
Organiski risinājumi un biežāko kļūdu novēršana
Visdabiskākais un viens no efektīvākajiem veidiem, kā papildināt Kousas korintes barības vielas, ir organisko materiālu izmantošana, īpaši mulčēšana. 5-10 cm biezs mulčas slānis, ko katru gadu izklāj ap auga pamatni, ne tikai novērš nezāļu augšanu un saglabā augsnes mitrumu, bet, sadaloties, nepārtraukti un lēni atdod barības vielas augsnei. Kā mulča lieliski noder priežu miza, šķelda, lapu komposts vai pat priežu skujas. Šie materiāli, sadaloties, arī nedaudz paskābina augsni, kas Kousas korintei ir īpaši labvēlīgi. Mulčēšana ir agrotehnisks elements, kas vienlaikus atrisina vairākas problēmas.
Tīri organiskās mēslošanas piekritējiem ir pieejamas daudzas iespējas. Nogatavināts komposts ir labākais augsnes uzlabotājs un barības vielu avots, kas kompleksi satur nepieciešamos makro- un mikroelementus un uzlabo augsnes struktūru un bioloģisko aktivitāti. Agrā pavasarī uzklāts uz augsnes ap koka pamatni un sekli iestrādāts, tam ir lielisks efekts. Nogatavināti kūtsmēsli (īpaši liellopu) arī ir lieliska izvēle, bet tos drīkst lietot tikai pilnībā nogatavinātā veidā, svaigi mēsli var apdedzināt saknes. Īpašām vajadzībām mēs varam izmantot kaulu miltus fosfora papildināšanai vai žāvētus asins miltus ātrai slāpekļa piegādei, bet ar tiem jābūt uzmanīgiem.
Viena no visbiežākajām kļūdām ir pārmēslošana, īpaši pārmērīga slāpekļa deva. Tas noved pie pārmērīgas, irdenas struktūras dzinumu augšanas, kas piesaista laputis un padara augu jutīgāku pret sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasu. Turklāt pārmērīga veģetatīvā augšana var notikt uz ziedēšanas rēķina. Vienmēr ievērojiet principu “mazāk dažreiz ir vairāk” un mēslojiet tikai tad, ja auga stāvoklis vai augsnes kvalitāte to prasa. Augsnes analīzes veikšana ir ilgtermiņā atmaksājošs ieguldījums, jo tā sniedz precīzu priekšstatu par augsnes barības vielu saturu un nepieciešamajiem pasākumiem.
Tāpat nopietna kļūda ir vēla, vasaras beigās vai rudenī veikta mēslošana. Šajā periodā lietots mēslojums, īpaši ar augstu slāpekļa saturu, stimulē augu veidot jaunus dzinumus. Tomēr šie svaigie dzinumi pirms ziemas iestāšanās nespēj pietiekami nobriest, pārkoksnēties, tāpēc ziemas sals tos viegli sabojā. Tas ne tikai estētiski pasliktina auga izskatu, bet arī apdraud nākamā gada ziedēšanu un paver vārtus dažādiem patogēniem. Mēslošanu pabeidziet ne vēlāk kā jūnija beigās, lai augam būtu laiks sagatavoties ziemas miera periodam.
